Vienošanās paredz jaunu izmaksu sadalījumu NATO gaisa telpas patrulēšanas uzņemšanai. Līdz šim Baltijas reģiona gaisa telpas patrulēšana notikusi no Igaunijas un Lietuvas, Latvija līdz šim nav pieteikusies šīs spējas attīstīšanai, uzsvēra ministre.
"Valstīs, kuras veic gaisa patrulēšanu, šobrīd cenas ir cēlušās, vairāk maksā gan degviela, gan visi pārējie pasākumi, tās ir lūgušas palielināt budžetu, un mēs tam esam piekrituši," sacīja Ināra Mūrniece.
Tāpat arī plānots attīstīt Lielvārdes militāro lidlauku. Rekonstrukciju gaida Emari gaisa bāzē Igaunijā, tāpēc svarīgi būtu, lai patrulēt varētu arī no Latvijas.
Un, kamēr Daugavas labajā krastā attīstīs militāro lidlauku Lielvārdē, Daugavas kreisajā krastā taps Sēlijas poligons. Tas būs lielākais Baltijas valstīs, divreiz lielāks nekā esošais poligons Ādažos, un tajā varēs trenēties arī igauņi, lietuvieši un sabiedrotie kanādieši.
Zemes, kas nepieciešamas Sēlijas poligonam, pārsvarā pieder "Latvijas Valsts mežiem", un tās ir mazapdzīvotas.
Igaunijā, piemēram, poligonu paplašināšana ir emocionāli piesātināts jautājumus, jo daudzās iezīmētajās teritorijās joprojām dzīvo cilvēki, tā atzīmēja kaimiņvalsts aizsardzības ministrs.
"Mēs apzināmies, ka ar esošajiem poligoniem nepietiek. Mums jāveido jauni. Un to mēs darām visās trīs Baltijas valstīs," sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Tas viss nepieciešams, lai kopā trenētos. "Mēs esam vienojušies paplašināt savu sadarbību militārajās apmācībās," norādīja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Lielāku atbalstu Latvijai solījusi arī Kanāda. Kanādieši drīzumā plāno iegādāties jaunus prettanku ieročus, pretdronu sistēmas Kanādas vadītajai paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā. Tam apliecinājumu Ināra Mūrniece guvusi nesenajā vizītē otrpus Atlantijas okeānam.
KONTEKSTS:
Iepriekš apstiprināts, ka Latvija iegādāsies sešas raķešu artilērijas sistēmas "HIMARS", šīs sistēmas plāno iegādāties visas trīs Baltijas valstis. Tās ir augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmas ar aptuveni 300 kilometru darbības rādiusu.
Jau jūlijā kļuva zināms, ka Latvija saņēmusi piedāvājumus no potenciālajiem krasta aizsardzības raķešu piegādātajiem un nosūtījusi pieprasījumu ASV par raķešu artilērijas sistēmas "HIMARS" iegādi.
Aizsardzības spēju stiprināšana kļuva aktuālāka pēc tam, kad Krievija pērn 24. februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, un turpmāko trīs gadu laikā finansējums Latvijas valsts aizsardzībai tiks pakāpeniski palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
