Uzņemšana ES transporta datu sistēmā ir pozitīvs vērtējums Latvijai

Eiropas Parlaments (EP) nesen balsojumā atbalstījis Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības (ES) automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai. Šīs sistēmas mērķis ir veicināt terorisma un citu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un izmeklēšanu, un Latvijas uzņemšanu tajā var uzskatīt par pozitīvu vērtējumu Latvijas datu aizsardzības politikai.

EP lēmumu par to, ka Latvija var pievienoties automātiskajai ES transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņas sistēmai, kopumā var uzskatīt par pozitīvu vērtējumu Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām un institūcijām, kuras iesaistītas datu drošības jomā, jo sistēmā Eiropas dalībvalstis tiek uzņemtas tad, kad tās ir spējušas ieviest visus vajadzīgos datu aizsardzības pasākumus. Papildus tam dalībvalstīm ir jāspēj apliecināt arī sistēmas darbības efektivitāti praksē.

EP deputāts Artis Pabriks skaidro, ka šādas datu apmaiņas sistēmas mērķis ir apkarot noziedzību, piemēram, ierobežojot kustības iespēju ES robežās zagtiem transportlīdzekļiem, vienlaikus cenšoties būtiski netraucēt Šengenas zonas darbību.

"Šengenas brīvā ceļošana pāri Eiropas robežām ir viens no lielākajiem ieguvumiem Eiropas Savienībā. Patreiz to apdraud gan migrācija, gan arī tas, ka mums nav pietiekamas sadarbības starp tiesībsargājošajām iestādēm Eiropas Savienības iekšienē, kas nodrošina tikpat labu drošību kā tad, ja robežas tiktu kontrolētas," stāsta Pabriks. "Mēs Eiropas Savienībā esam spēruši vienu soli uz priekšu, un Latvija ir pievienojusies transportlīdzekļu datu apmaiņas sistēmai Eiropas Savienības iekšienē."

"Tas nozīmē, ka tie laiki, kad automašīna nekontrolēti varēja tikt nozagta, aizvesta un pārdota kaut kur citur, droši vien ir pagātne, jo pašreiz drošību sargājošās iestādes Eiropas Savienības valstīs varēs automatizēti apmainīties ar šiem datiem, salīdzināt šasijas numurus, un tas nekādi neapgrūtinās mūsu ikdienas dzīvi, bet tajā pašā laikā ļaus mums un mūsu īpašumam justies nedaudz drošāk," skaidro Pabriks

Jāpiemin, ka spraigas diskusijas par nepieciešamību ievērojami uzlabot informācijas apmaiņu ES dalībvalstu vidū, lai uzlabotu cīņu pret organizēto noziedzību un terorismu, šobrīd norit visās ES valstīs, un vēl, piemēram, tikai decembrī, ES valstu iekšlietu ministri vienojās par aviopasažieru datu reģistra izveidi. Eiropas Tautas partijas grupas pārstāve Rašida Dati uzskata, ka šāda sistēma ievērojami uzlabos dalībvalstu drošības institūciju iespējas sekot aizdomīgo personu kustībai Eiropā.

"Pasažieru vārdu reģistrs, lai gan tas nav vienīgais risinājums, tomēr mums ļaus sekot to personu kustībai, kurām ir kriminālnoziegumu pagātne vai arī kuras citu iemeslu dēļ ir uzskatāmas par aizdomīgām," skaidro Rašida Dati.

Vienlaikus visiem ES valstu mēģinājumiem uzlabot drošības informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm nākas saskarties arī ar vērā ņemamu pretestību sabiedrībā, jo daļa sabiedrības uzskata, ka pastiprināta uzraudzība Eiropas valstīs mazina iedzīvotāju tiesības uz privātumu.

Īpaši lieli iebildumi līdz šim pret šādām iecerēm ir izskanējuši no Vācijas politiķiem, kuri uzskata, ka masveidīga datu apkopošana par ES iedzīvotājiem var arī kļūt par drošības draudu, kuru centīsies izmantot citu valstu izlūkdienesti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti