Viens no galvenajiem iemesliem esot pasažieru neapmierinātība ar braucamo kvalitāti, jo šur tur kursē pat četrdesmitgadīgi autobusi, ziemā tajos salst, vasarā ir karsti, nevar norēķināties ar bankas karti vai izmantot bezvadu internetu.
Pēc trīsarpus gadiem situācija kļūšot krasi labāka.
Tā trešdien, 24.maijā, pusotru nedēļu pirms vēlēšanām, paziņoja satiksmes nozares vadība.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ziņām pašlaik sabiedriskais transports pieejams katrā no 578 Latvijas pagastiem. Taču ilgums un apstākļi, kādos braucējam jāpavada laiks līdz galamērķim, ir krasi atšķirīgi.
To pēc Autotransporta direkcijas pasūtījuma izpētījis pētījumu centrs SKDS. Tā vadītājs Arnis Kaktiņš secina, ka labāks sabiedriskais transports būtu iemesls, lai braucēju skaits augtu.
“Salona apkure ziemā – Saldus, Ogre, Priekule un Rēzekne izskatās labāk; Ādaži, Ludza, Madona, Pļaviņas mums izskatās salīdzinoši sliktāk. Gaisa kondicionēšana vasarā – šeit neapmierinātības procenti jau ir lielāki. Negatīvi ir novērtēti Ādaži un jau atkal Pļaviņas,” stāsta Kaktiņš. Viņš arī piebilst, ka Priekules novadā katrs piektais ir saskāries ar sabiedriskā transporta vadītāja rupjību.
To, ka pasažieru ērtības dažādos reģionos būtiski atšķiras, bez socioloģiska pētījuma atzīst arī Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. “Sabiedriskais transports Latvijā šobrīd ir ļoti, ļoti atšķirīgs. Ir novadi, kur mēs varam lepoties ar pakalpojumu, kas ir būtiski uzlabojis kvalitāti. Bet diemžēl ir salīdzinoši daudz vietu, kur sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāte nevar konkurēt ar privāto transportu.
Kā piemēru varu minēt [pasažiera atsauksmi] – troksnis kā reaktīvajā lidmašīnā un sajūta, ka autobuss tūlīt salūzīs uz pusēm. Ir 21.gadsimts, šāda situācija nevar būt,” saka Godiņš.
Tāpēc direkcijas izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, no 2021. gada paredzot saglabāt pasažieru mobilitāti, bet uzlabot pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības. Četrdesmitgadīgu autobusu vietā kursēšot līdz 15 gadus veci; kur mazāks pieprasījums, pasažierus vedīšot ar vieglajiem auto, visur varēšot maksāt ar bankas karti un lietot bezvadu internetu. Līgumi ar pārvadātājiem būšot uz desmit gadiem, lai var atpelnīt ieguldījumus jaunajā tehnikā.
Kopumā nozare piekrīt, ka uzlabojumus vajag, saka Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Taču viņš ir skeptisks par direkcijas solījumu tādā pašā līmenī saglabāt biļešu cenas.
“Šī situācija atkārtojas. Mēs līdzīgā situācijā bija 2007.gadā, kad tika izdots jaunais Sabiedriskā transporta pakalpojuma likums. Tad arī ministrija solīja gaišu nākotni. Sludināja konkursus uz starppilsētu pārvadājumiem… Pēc diviem gadiem valstī ir krīze – mainās normatīvie akti, izmaksas un viss pārējais. Tāpēc mums ir svarīgi saprast finanšu rādītājus, ko valsts ir gatava maksāt par šo kvalitatīvo pakalpojumu. Godiņa kungs drosmīgi apgalvoja, ka pasažieru tarifu tas neietekmēs – tas ir drosmīgs apgalvojums par 2021.gadu,” teica Ošenieks.
Pašlaik valsts ik gadu dotācijās autopārvadātājiem pārskaita ap 40 miljoniem eiro. Bet nozarei nav skaidrs, pēc kāda principa nākotnē tiks dalītas plānotās 20 lotes, uz kurām varēs pretendēt pārvadātāji. Nav arī zināms, vai, kad un kā īstenos bēdīgi slaveno jaunu vilcienu iepirkumu, kas var autobusiem atņemt vēl vairāk pasažieru.
