Pēdējā kandidāte Inese Nikuļceva septītajā kārtā savāca 47 balsis "par", bet viņai bija vajadzīga 51 balss, lai iegūtu Satversmes tiesas tiesneša amatu. Arī "pret" Nikuļcevu balsoja 47 deputāti. Piecas vēlēšanu zīmes netika iesniegtas, tādēļ tika atzītas par nederīgām.
Nikuļceva visās iepriekšējās kārtās guva vislielāko parlamentāriešu atbalstu, bet joprojām bija vērojama sīva cīņa starp kandidātiem. Katra no partijām līdz pēdējam brīdim turējās pie savas frakcijas izraudzītā pretendenta.
"Jaunā Vienotība" amatam virzīja savu biedri Inesi Lībiņu-Egneri, kura izstājās sestajā vēlēšanu kārtā. Pirms viņas cīņā par vakanto amatu izstājās Nacionālās apvienības virzītais kandidāts Ringolds Balodis. Opozicionāri – Zaļo un zemnieku savienība – izraudzījās Gunāru Kūtri. Bet pirmā balsojumā izkrita "KPV LV" virzītā kandidāte Inese Druviete.
Balsošanas rezultātos redzams, ka par Nikuļcevas kandidatūru balsoja apvienības "Attīstībai/Par!", "Saskaņas", kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Pret bija Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, "Jaunās Vienotības", kā arī "KPV LV" politiķi.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) paskaidroja, ka tiks rīkota prezidija un frakciju padomes sēde, lai noteiktu, kādā termiņā jāizvirza kandidāti uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, rīkojot jaunas vēlēšanas.
Pirms balsojumiem Saeimas deputātiem izvērtās plašas debates par kandidātiem, kā arī par Satversmes tiesas lomu. Deputāti uzsvēra, ka visi kandidāti ir piemēroti amatam, bet tomēr vienošanās netika rasta.
Vairāki parlamentārieši debatēs izteicās, ka Satversmes tiesa kļūst politizēta.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis teica: "Tiesnesim lielākais izaicinājums būs, lai iegūtu cieņu sabiedrībā un novērstu to sajūtu, ka sastāvs ir politizēts."
Daļa deputātu pauda neapmierinātību par vienu no pēdējiem tiesas lēmumiem, kurā Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir jāaizsargā visas ģimenes, tostarp arī viendzimuma.
Deputāts Juris Rancāns bija neapmierināts, ka ir "uzburts mīts par Satversmes tiesu kā ar dievišķo leģitimitāti apveltītu tiesu, kura stāv pāri politiķiem, bet patiesībā tā nav". Nacionālās apvienības politiķis Aleksandrs Kiršteins piebilda, ka "šī dekoratīvā un dārgi izmaksājusī iestāde varētu arī nebūt".
"Sabiedrība kārtējo reizi tiek šķelta, šoreiz ne par valodu, bet vērtībām, kādā mēs kā sabiedrība virzāmies,"
piebilda deputāts Aivars Geidāns ("KPV LV").
Savukārt "Attīstībai/Par!" pārstāvošā deputāte Inese Voika bija pārsteigta par noskaņojumu parlamentā, sakot: "Nebiju domājusi, ka, runājot par kandidātu, man būs jāizstāv Satversmes tiesas pastāvēšana."
Bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne Latvijas Radio komentēja, ka deputātiem jāvadās pēc kandidātu profesionālajām spējām, nevis politiskajiem mērķiem.
"Neskatoties uz to, ka šī Saeima ir tik ļoti sadrumstalota, deputātiem tomēr būtu jāatceras visas rekomendācijas, piemēram, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas, ka visi lēmumi attiecībā uz tiesnešu profesionālo karjeru ir jāpamato ar objektīviem kritērijiem. Un tiesnešu atlasei un viņu karjerai būtu jābalstās uz nopelniem, ņemot vērā tiesnešu kvalifikāciju, godprātību, efektivitāti, nevis kaut kādu pietuvinātību kaut kādai partijai," sacīja Čepāne.
Satversmes tiesa šogad pieņēmusi vairākus lēmumus, kas Saeimai liek mainīt normatīvos aktus. Tiesa norādījusi gan uz to, ka dažāda veida minimālajiem ienākumiem – GMI, trūcīgas personas ienākumi un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālā pensija – jānodrošina cilvēka cieņai atbilstoša dzīve, gan arī uz to, ka valstij ir juridiski, ekonomiski un sociāli jāaizsargā visas ģimenes, tostarp arī viendzimuma.
Jauns balsošanas veids
Uz Satversmes tiesas tiesneša amatu pretendēja pieci kandidāti, un šī bija pirmā reize, kad Satversmes tiesas tiesnesi vēlēja nevis klātienē ar balsošanas zīmēm, bet gan elektroniskajā vidē.
Izteikta favorīta uz šo amatu nebija.
Covid-19 izplatības laikā, jo īpaši pēc tam, kad vīrusa saslimšana skārusi arī dažus parlamenta darbiniekus, Saeimas administrācija meklēja drošākus balsošanas risinājumus un aicinājusi e-Saeimas rīka izstrādātājam Kirilam Solovjovam papildināt sistēmu ar iespēju balsot par amatpersonām, paredzot iespēju izvēlēties vienu no vairākiem kandidātiem uz amatu.
Izmantojot platformā e-Saeima sagatavoto vēlēšanu zīmi, deputāts var izdarīt vienu no trim izvēlēm: 1) “par” – ne vairāk kā par tik kandidātiem, cik ir amata vietu; 2) “pret visiem,” ja balso pret visiem izvirzītajiem kandidātiem; 3) iesniegt vēlēšanu zīmi, kurā nav izdarīta atzīme.
Ja par kandidātu izdarīta atzīme “par”, sistēma vēlēšanu zīmē attiecībā uz pārējiem kandidātiem automātiski izdara atzīmi “pret”. Ja iesniegta vēlēšanu zīme, kurā nav izdarīta atzīme, uzskatāms, ka deputāts piedalījies balsošanā, bet vēlēšanu zīme uzskatāma par nederīgu.
Satversmes tiesas tiesnesi apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu, paredz mūsu valsts pamatlikums. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.
KONTEKSTS:
Uz vakanto Satversmes tiesas tiesneša amatu tika izvirzīti kopumā pieci kandidāti – juriste un Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere no ''Jaunās Vienotības'', ''Attīstībai/Par!'' frakcija izvirzījusi advokātes Ineses Nikuļcevas kandidatūru. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputātu piedāvātais kandidāts tiesību zinātņu doktors, profesors un NA biedrs Ringolds Balodis. ''KPV LV'' frakcijas kandidāte ir Rīgas Juridiskās augstskolas bijusī lektore Inese Druviete, bet Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uz šo amatu piedāvājusi kādreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra kandidatūru.
Amats vakants kļuva pēc tam, kad iepriekšējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pieņēma darba piedāvājumu Eiropas Savienības Tiesā.
Oktobra vidū Satversmes tiesas tiesneši no sava vidus izraudzījās tiesas priekšsēdētāju – par to kļuva iepriekšējās priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.
