Urbanovičs apstiprina: Ušakovs paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, aģentūrai LETA apliecināja Ušakova pārstāvētās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Jautāts, kā šādu Ušakova soli vērtē partijā, Urbanovičs norādīja, ka partijas iekšienē notiekošo publiski nekomentēs. "Mēs tiksim galā," viņš piebilda.

Vaicāts, vai iespējamajās ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" plāno startēt vienā sarakstā ar partiju "Gods kalpot Rīgai", kā to darīja iepriekš, Urbanovičs atbildēja, ka tādu plānu nav un, "domāju, ka nebūs".

Savukārt eiroparlamentārietim Ušakovam pietuvināti, bet anonīmi avoti aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ušakovs varētu piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja Saeima pieņems likuma grozījumus, kas ļaus ārkārtas vēlēšanās ievēlētajam domes sasaukumam strādāt līdz pat aiznākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Ar pašu Ušakovu aģentūrai LETA neizdevās sazināties.

KONTEKSTS:

Saeima izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.

Kā skaidro politiķi, piedāvātais regulējums samazinās iespējamo pagaidu administrācijas darbības laiku, jo tās darbības termiņš, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns. Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība, norādījuši deputāti.

Viņi arī ir pārliecināti, ka šāda pieeja veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu.

Pēc viņu paustā, izmaiņas arī nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību gadījumos, kad tiks atņemtas pilnvaras pašreizējam domes deputātu sasaukumam, "kas vietējo iedzīvotāju deleģētās pilnvaras izmanto nelikumīgi".

Grozījumu anotācijā norādīts, ka konsultācijas ir notikušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Savā argumentācijā deputāti atsaucas gan uz Satversmes tiesas, gan Augstākās tiesas spriedumiem, gan arī Valsts prezidenta Egila Levita vēl 2003.gadā izdoto "Pašvaldību likuma koncepciju" un citiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī, noskaidroja aģentūra LETA. VARAM potenciāli vēlētos vēlēšanas 22.februārī, bet CVK uzskata, ka tās labāk būtu rīkot 29.februārī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis, ka VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu. Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti