Plāno ļaut daļai ārkārtas vēlēšanās ievēlētajām pašvaldībām strādāt ilgāk

Saeima vienojusies skatīt grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, kas ļaus vietvarām, kuras ievēlētas pēc domes atlaišanas mazāk nekā divus gadus pirms kārtējām vēlēšanām, strādāt ilgāk nekā četrus gadus.

 

Saskaņā ar likumprojektu gadījumos, kad dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās domi ievēl:

  • uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
  • uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem;

Tādējādi vietvaras, kuras ārkārtas vēlēšanās ievēlētas mazāk nekā divus gadus pirms kārtējām vēlēšanām, izlaidīs nākamās kārtējās vēlēšanas un varēs strādāt vairāk nekā regulāru termiņu.

Savukārt, ja dome tiek atlaista mazāk nekā 9 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām, nevis 15 kā šobrīd, ārkārtas vēlēšanas nenotiks un darbosies pagaidu administrācija.

KONTEKSTS:

Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiek vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu. Jau izskanējusi iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam.

Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un šogad novembra beigās noturēties amatā.

Tikmēr VARAM paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti