Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Vecrīgā durvis nepārtraukti ver jauni bēgļi, kas vien nesen pametuši kara šausmas, un vairums dodas piereģistrēties vīzai un citiem pakalpojumiem.

Arī pirmdien, 4. aprīlī, vislielākā cilvēku drūzma izveidojusies tieši pie 106. kabineta. Tas ir kabinets, kurā sniedz sociālo palīdzību un izmaksā pabalstus. Tik daudz cilvēku ir tādēļ, ka ne visi nāk uz savu pieraksta laiku, bet daļa cer sagaidīt savu kārtu, sēžot dzīvajā rindā.

Ukrainas kara bēgle Anastasija sacīja: "Mēs piereģistrējāmies 8. martā. Mums iedeva talonu ar pierakstu uz aprīļa beigām, bet piebilda, ka katru dienu ir iespēja gaidīt dzīvajā rindā un cerēt, ka sagaidīsim."

Un tā sieviete arī dara. Anastasija ir no pilsētas Ukrainas vidusdaļā – Kropivnickas. Jau gandrīz mēnesi sieviete un viņas tuvinieki izdzīvo vien no labdarības un brīvprātīgo atbalsta.

"Mēs dzīvojam pie kādas ģimenes, kas mūs izmitināja. Viņi mums nodrošina visu nepieciešamo, plus saņemam humāno palīdzību, apģērbu, pārtikas produktus, grāmatas un bērnu rotaļlietas," teica Anastasija.

Kā pastāstīja brīvprātīgie un atbalsta centra darbinieki, šodien tuvākais pieraksta laiks sociālajai palīdzībai Rīgā ir uz 6. maiju. Tātad jāgaida vairāk nekā mēnesis. Cilvēkiem, kas šurp atbēguši bez nekādiem finanšu līdzekļiem, nekas neatliek, kā gaidīt rindā un cerēt, ka pienāks viņu kārta. Citos kabinetos tādas aizķeršanās neesot. Dienestam trūkst darbinieku.

Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte pauda: "Es saprotu, ka tas nav samērīgi, un citās mazākās Latvijas pašvaldībās šis process notiek krietni ātrāk. Bet arī tas nav samērīgi, ka Rīgas Sociālā dienesta darbinieku ikdienas darba dzīvi katru dienu papildina 150 ģimenes. Tie nav cilvēki, tās ir ģimenes. Un mums nav papildu darbinieku, kas var šo darbu veikt."

Tas arī esot darbs, ko nevar veikt brīvprātīgie un kur nevarot darbiniekus pieņemt ātri un uz laiku. Esot ilgas apmācības, skaidroja Eglīte. Tāpēc vismaz pašlaik – apstākļos, kad karadarbība turpinās, nevarot cerēt uz operatīvāku pabalstu izmaksu.

KONTEKSTS:

Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju. 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.