Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca, kas vadīja atbalsta fondu cietušajiem Ukrainas karavīriem iepriekš, secina, ka šobrīd Latvijai jādomā par medicīniskā atbalsta iespēju tieši cietušajiem. Iepriekš Latvijā lielākais uzsvars likts uz ukraiņu rehabilitāciju, taču Streļeca prognozē, ka visvairāk būs nepieciešama palīdzība mikroķirurģijas jomā.
"Neiroķirurģija Ukrainā jau ir ļoti augstā līmenī, savukārt iepriekšējās kara fāzes laikā ir pierādījies, ka mikroķirurģija ir tieši tas, kas viņiem ir vajadzīgs un kā Ukrainā nav.
Tie pacienti viņiem ir jāsūta pie mums. Veselības ministrija pagaidām mani nav uzrunājusi, bet tas ir tas, kā valsts var reāli palīdzēt cietušajiem ukraiņiem. Jārīkojas bez panikas un mērķtiecīgi – kādas problēmas būs, tās arī risināsim. Joprojām ir vajadzīga ārstēšana arī Ukrainas karavīriem – veterāniem. Piemēram, mani vakar uzrunāja, vai mēs Latvijā varam veikt divu sirds vārstuļu protezēšanu," stāstīja biedrības valdes locekle.
Humānās palīdzības kravas no Latvijas kopš 2015. gada Austrumukrainai piegādā Nacionālie bruņotie spēki. Tās paredzētas Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un militārajā konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem. Kravās sūtīts apģērbs un apavi, medicīnas iekārtas un gultas slimnīcai, kā arī Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju sarūpēta sadzīves tehnika, piederumi skolai un pārtika. Arī šajās dienās bija paredzēts sūtīt kārtējo palīdzības kravu, ko pagaidām nav iespējams piegādāt.
"Tikko arī no VC4 ir sagatavots liels humānās palīdzības ziedojums Ukrainas rehabilitācijas centram. Man bija arī sagatavots apģērbs un pārtika, bet mēs to šobrīd vairs nevaram aizvest pa sauszemi. Un mēs šobrīd to humānās palīdzības piegādi esam uzlikuši uz pauzes. Jāskatās, kādi tur būs tālākie notikumi. Un tad jau mēs ļoti ātri sapratīsim, vai vajadzīgi medikamenti, pārtika vai kaut kas cits katrā vietā. Un tad domāsim ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju, kā to nosūtīt," stāstīja Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš.
Viņš vērtēja, ka šobrīd vēl liels darbs jāiegulda palīdzības reālā koordinēšanā gan no Latvijas puses, gan saziņā ar Ukrainas pārstāvjiem, lai nerastos haoss. Tāpat viņš apstiprināja, ka Latvijas iedzīvotāju interese par iespēju palīdzēt Ukrainai šobrīd ir liela.
"Jāsaprot, kāda veida palīdzība būs vajadzīga arī Latvijā, uzņemot bēgļus no Ukrainas, – kur izmitināt, vai braukt pakaļ šiem cilvēkiem arī uz Poliju.
Tur ļoti daudz jautājumu koordinēšanā daudzām ministrijām un vēstniecībām. Mani priecē atsevišķi cilvēki, kas jau ir gatavi kaut ko atlicināt no sava ģimenes budžeta vai atvērt savas mājas šiem cilvēkiem. Katrā ziņā panikai nav vietas šobrīd attiecībā uz drošības situāciju Latvijā. Bet jābūt atvērtiem, gudriem un izpalīdzīgiem, lai varētu atbalstīt mūsu ukraiņu brāļus un māsas," stāstīja Pļaviņš.
Informāciju par vajadzīgo palīdzību tuvākajā laikā varēs meklēt interneta vietnē "sargs.lv". Tikmēr "Ziedot.lv" jau ir atvēris ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem. Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta norādīja, ka vēl nav konkrētu mērķu, kam līdzekļi tiks novirzīti, bet atbalsts būs nepieciešams.
"Mēs uzskatām, ka katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tēviem, kuriem uzbrūk Krievijas armija. Un šajā nevienlīdzīgajā karā nedrīkst Ukrainu atstāt vienu. Tāpēc "ziedot.lv" ir atvēris ziedojumu kontu Ukrainai. Un kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām saziedotos līdzekļus lietosim tur, kur tas būs visvairāk nepieciešams. Ienākot "ziedot.lv" mājaslapā, šobrīd var veikt ziedojumu Ukrainai no jebkuras internetbankas," pastāstīja Dimanta.
KONTEKSTS:
Latvija ir gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu. Viņus paredzēts izmitināt viesnīcās, kā arī bēgļiem būs iespējams dabūt darbu Latvijā. To paredzēts apstiprināt valdībā un Saeimā nākamnedēļ.
Bēgļus sagaida tādēļ, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sāka masīvu uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
