Jaunķiķis norādīja, ka iedzīvotājiem draudus ugunsgrēks neesot radījis, tomēr netālu esošās saimniecības „Priežkalni” saimnieks Agris Seilis Latvijas Radio pastāstīja, ka dūmu dēļ evakuējis dzīvniekus. Saimnieks kritizē dienestus par informācijas trūkumu.
Ugunsgrēks Ādažu militārajā poligonā izcēlās svētdien, un to ierobežot izdevās tikai pirmdienas vakarā.
Valsts meža dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis stāstīja, ka kopējā ugunsgrēka platība bijusi 770 hektāru.
“Tiks veikts platības sadalījums, cik kurš meža veids ir dedzis – pieaudzis mežs, jaunaudze, izcirtumi, purvāji, virsāji, tas būs pēc tam, bet kopējā platība ir 770 hektāri,” sacīja meža dienesta pārstāvis.
Pusotra kilometra attālumā no Ādažu poligona atrodas saimniecība „Priežkalni”. Tās saimnieks Agris Seilis stāstīja, ka pirmdienas rītā dūmu apjoms no poligona puses palielinājies vairākas reizes. Saimnieks lēma evakuēt dzīvniekus - vispirms zirgus, vēlāk, ar ģimenes draugu palīdzību, arī aitas.
Informāciju par ugunsgrēku Agrim Seilim nācies noskaidrot, nevis sazinoties ar dienestiem pa telefonu, kur atbildēts mierinošās frāzēs, bet gan uz ceļa, apturot armijas mašīnu. Arī kaimiņi rīkojušies līdzīgi.
“Draugi, kas dzīvo 200 metrus no poligona, devās kārtējā reidā noskaidrot, kas tur notiek, un izdevās arī uz zemes ceļa apturēt ugunsdzēsēju mašīnu, kas arī viņiem skaidri un gaiši pateica, ka lai uz to pusi vispār nebrauc un ka būtu pēdējais laiks domāt vākties prom no mājas un saimniecības, ka uguns nāk tuvāk,” stāstīja Seilis.
Seilis stāstīja, ka dienas vidū uz saimniecību bija atbraukuši ugunsdzēsēji, taču vēlāk nekādu ziņu neesot devuši.
Tikmēr Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis noliedza, ka ugunsgrēks būtu radījis kādus draudus saimniecībām vai lopiem.
“Jā, sadūmojums bija pietiekoši liels, kas varētu mulsināt, bet reālu draudu nebija,” sacīja Jaunķiķis.
Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa viedokli Latvijas Radio neizdevās uzzināt, jo viņš atrodas komandējumā Parīzē.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku pulkvežleitnants Edmunds Svence stāstīja – ja kādam iedzīvotājam ugunsgrēka dēļ būtu bijusi vajadzīga palīdzība, bruņotie spēki to būtu snieguši. Savukārt par turpmākajām militārajām mācībām Svence atbildēja, ka no ugunsnelaimēm pilnībā izvairīties nav iespējams.
“Protams, sapratīsim, ka, lai ko mēs arī izdomātu, 100% garantijas nekad nebūs. Bet ja konkrētāk, mēs esam jau trīs dienas aizlieguši jebkādu kaujas šaušanu, neskatoties uz to, ka, paldies Dievam, mums te pēdējo diennakti ir labi uzlijis. Tāpat arī papildus esam norīkojuši uzraugošo personālsastāvu, kas iet līdzi visām manevru vienībām. Tikko parādās aizdomas vai tiešām atklājas kāda no dūmojošajām vietām, uzreiz metamies virsū un to apdzēšam,” sacīja Svence.
Ugunsgrēka izcelšanās iemesli pagaidām nav zināmi.
KONTEKSTS:
Ziņas par ugunsgrēku parādījās jau svētdienas, 10. jūnija, pusdienlaikā. Tad vēstīts, ka meža ugunsgrēks nav izcēlies dabas liegumā, bet degšanas vietu varētu raksturot kā aizsargājamas ainavas apvidu. Ainava veidojusies armijas darbības rezultātā.
Pirmdienas rītā jau secināts, ka dega apmēram 300 hektāru meža un purvu teritorijas un dienesti mēģināja nepieļaut uguns iziešanu ārpus poligona teritorijas. Vēlāk pirmdien izskanēja ziņas, ka ugunsgrēku ir izdevies ierobežot, tomēr pēc dažām stundām kļuva skaidrs, ka stiprā vēja dēļ uguns ir izlauzusies no iepriekš ierobežotās teritorijas, bet pirmdien vēlu vakarā nolijušais lietus palīdzējis dzēst ugunsgrēku.
Aizsardzības ministrijā iepriekš informēja, ka ugunsgrēka rašanās cēloņi tiek skaidroti, bet nav saistīti ar sestdien militāro mācību “Swift Response” laikā aizdegušos militāro transportu. Jaunķiķis pieļāva, ka tā varētu būt, bet norādīja, ka pierādījumu viņam nav, jo dienests sestdien poligonā neesot bijis.
