Jaunķiķis skaidroja, ka lietus īpaši palīdzējis vietās, kur uguns bija ar atklātu liesmu.
Pirmdien dzēšana notika līdz plkst.22.30, un paredzams, ka otrdien darbi, kur būs nepieciešams, turpināsies. Jaunķiķis Latvijas Radio norādīja, ka atsevišķās vietās deg arī kūdra, kuras apdzēšana prasīs vairāk laika.
Viņš tādēļ atteicās prognozēt, kad ugunsgrēku varētu likvidēt pilnībā.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš apliecināja, ka ugunsgrēks vairs nav ar atklātu liesmu. Tomēr pastāv bažas, ka ugunsgrēks var atsākties gruzdošo ogļu dēļ. Tāpēc no Gaujas ir ievilktas divas caurules un tiek sūknēts ūdens, lai augsni un sūnas pielietu ar ūdeni un neļautu ugunsnelaimei atsākties no jauna.
Jaunķiķis atzina, ka degšanas platība jau varētu būt lielāka nekā 300 hektāri.
Savukārt zemnieku saimniecības "Priežkalni" saimnieks Agris Seilis Latvijas Radio stāstīja, ka pirmdienas rītā manījis - dūmu apjoms poligona pusē palielinājies vairākas reizes. Ugunsdzēsēji solījuši savlaicīgi sazināties, ja rastos draudi saimniecībai. Tomēr dūmu apjoms nemazinājās, un, negaidot uz dienestu rīcību, saimnieks pats izlēmis aizvest dzīvniekus. Vispirms zirgus, pēc tam ģimenes draugi palīdzējuši aizvest aitas.
Informāciju par ugunsgrēku Seilim nācies noskaidrot, nevis sazinoties ar dienestiem pa telefonu, kur atbildēts mierinošās frāzēs, bet gan uz ceļa, apturot armijas mašīnu. Arī kaimiņi rīkojušies līdzīgi.
"Draugi, kas dzīvo 200 metrus no poligona, devās kārtējā reidā noskaidrot, kas tur notiek, un
izdevās arī uz zemes ceļa apturēt ugunsdzēsēju mašīnu, kas arī viņiem skaidri un gaiši pateica, ka lai uz to pusi vispār nebrauc un ka būtu pēdējais laiks domāt vākties prom no mājas un saimniecības, ka uguns nāk tuvāk,"
stāstīja Seilis.
Dienas vidū uz saimniecību bija atbraukuši ugunsdzēsēji, lai noskaidrotu, vai nav kādu tiešu draudu, taču vēlāk nekādu ziņu neesot devuši.
"Pa dienu viņi arī pateica, ka, ja būs kādi draudi, tad viņi pazvanīs un pateiks, bet reāli jau draudi bija, kad dūmi nāca uz saimniecību, un vairākas lauku viensētas, kur ir gan govis, gan putni, gan zirgi, kas reāli jau bija dūmu mākonī tā, ka tur cilvēks nevar nostāvēt ilgāk par 10 minūtēm, vēl aizvien nebija ne informācija, ne palīdzība tika piedāvāta. Reāli tur neviens neko neapsekoja," stāstīja "Priežkalnu" saimnieks.
Arī ''Rīgas Apriņķa Avīzes'' redaktors Dzintris Kolāts Latvijas Radio pastāstīja, ka vietējiem iedzīvotājiem Sējas novadā trūcis informācijas, ko darīt - vai, piemēram, ir nepieciešams evakuēt dzīvniekus no saimniecībām. Kolāts arī norādīja, ka vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībām nav skaidrs, kurš koordinē uguns dzēšanu uz vietas - ugunsdzēsēji vai armijnieki.
Visbeidzot, stāstīja Kolāts, jau tagad ir skaidrs, ka zaudētāja ir daba. Kolāts atzīmēja, ka nopietni ir cietis Eiropas mērogā pazīstamais Ādažu virsājs. Turklāt teritorijā dzīvo arī putni, kas citur ir sastopami retāk.
Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Jaunķiķis
noliedz, ka ugunsgrēks būtu radījis kādus draudus saimniecībām vai lopiem.
Kalniņš gan noraidīja pārmetumus par informācijas trūkumu. Ziņojuši gan armijnieki un ugunsdzēsēji, gan Valsts mežu dienests. Tomēr braukt un informēt cilvēkus uz viņu dzīvesvietām nevarēja, jo trūcis cilvēku. Turklāt arī ticis izvērtēts, vai patiešām iedzīvotājiem draud tik lielas briesmas, lai informētu iedzīvotājus. Kalniņš arī nepiekrīt viedoklim, ka ugunsdzēšanas darbi bijuši nekoordinēti. Viņš uzsvēra, ka "šobrīd ugunsgrēks ir likvidēts".
Tikmēr blakus esošā Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš priecājas, ka lietus beidzot ugunsgrēku noslāpējis. Viņš cer, ka turpmāk mācībās bruņotie spēki ugunsdrošībai pievērsīs lielāku uzmanību, jo, viņaprāt, armija nav bijusi pietiekami atbildīga.
"Tāpēc, ka bija sausais periods. Nebija nevienas lietavas. Katrs nomests cigarešu gals vai sērkociņš varēja radīt šādu situāciju.
Tur ir šie virsāji, kuri izkaltuši līdz pēdējam. Tur atliek viena dzirkstelīte," Latvijas Radio teica Liepiņš.
KONTEKSTS:
Agri pirmdienas rītā Jaunķiķis Latvijas Radio norādīja, ka deg apmēram 300 hektāru meža un purvu teritorijas un tiek mēģināts nepieļaut uguns iziešanu ārpus poligona teritorijas. Pēcāk pirmdien izskanēja ziņas, ka ugunsgrēku ir izdevies ierobežot, tomēr vēlāk kļuva skaidrs, ka stiprā vēja dēļ uguns ir izlauzusies no iepriekš ierobežotās teritorijas.
Aizsardzības ministrijā iepriekš informēja, ka ugunsgrēka rašanās cēloņi tiek skaidroti, bet nav saistīti ar sestdien militāro mācību “Swift Response” laikā aizdegušos militāro transportu. Jaunķiķis pieļāva, ka tā varētu būt, bet norādīja, ka pierādījumu viņam nav, jo dienests sestdien poligonā neesot bijis.
Ziņas par ugunsgrēku bija jau svētdienas, 10. jūnija, pusdienlaikā. Tad bija vēstīts, ka meža ugunsgrēks nav izcēlies dabas liegumā, bet degšanas vietu varētu raksturot kā aizsargājamas ainavas apvidu. Ainava veidojusies armijas darbības rezultātā.
