Šāda situācija var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā.
Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti – elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.
Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju patēriņa maksimuma stundās, kas parasti ir no 8.00 līdz 12.00 un no 15.00 līdz 19.00.
"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks, un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu," paziņojumā medijiem skaidroja AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.
Zviedrijā laikā no 9. līdz 18. decembrim remontā ir 1400 MW atomelektrostacija ''Oskarshamn 3''. Ilgāks remonta atslēgums – līdz 23.02.2023. – ir arī 1130 MW atomelektrostacijai ''Ringhals 4''. Somijā jaunās 1600 MW atomelektrostacijas ''Olkiluoto 3'' palaišana ir pārcelta uz 2023. gada februāri.
Savukārt Baltijas energosistēmā lielākā daļa lielo elektrostaciju ir darba gatavībā un arī visi starpsavienojumi ar Skandināviju un Poliju darbojas. Latvijā visas Rīgas TEC strādā ar maksimālo jaudu. Situāciju uzlabo arī apstāklis, ka maksimālais patēriņš Baltijā šajā laikā kopumā ir par aptuveni 10% zemāks nekā 2021. gadā.
"Augstsprieguma tīkls" norādīja, ka Baltijas jūras valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori novembra sākumā vienojās par padziļinātu informācijas apmaiņu un sadarbību, lai samazinātu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem gadījumā, ja kādā no valstīm tiks noteikti konkrēti elektroenerģijas pieejamības ierobežojumi. Apvienotā ekspertu grupa analizē enerģijas pietiekamības situāciju Baltijas jūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot valstu atkarībai no pārrobežu ietekmes.
Saskaņā ar rudenī publicēto Eiropas pārvades operatoru asociācijas ENTSO-E ziņojumu,
šajā ziemā, it īpaši janvārī un februārī, būs augstāks enerģijas nepieejamības risks un summāri zemākas drošības rezerves salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Gadījumā, ja būs vērojama zema ūdens pietece hidroelektrostaciju rezervuāros, elektroenerģijas pietiekamības riski var veidoties Zviedrijas un Norvēģijas dienvidu daļā, kā arī Dānijas austrumos. Ja tiks samazināts ražošanas apjoms atomelektrostacijās, enerģijas nepietiekamības riski var palielināties Zviedrijas dienvidos un Somijā – elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos, kas ir atkarīgi no importa.
