"Exporting Corruption 2022" rekomendācijas Latvijai
- Nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga ar Pretkukuļošanas konvencijas pirmo pantu, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.
- Regulāri publicēt statistiku par ārvalstu kukuļošanas uzraudzību, uzlabot saistīto tiesas spriedumu pieejamību.
- Nodrošināt tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un finansējumu; izmeklētāju un prokuratūras darbinieku neatkarību un aizsardzību pret politisko iejaukšanos.
- Izmeklētāju apmācības ārvalstu kukuļošanas atklāšanas un izmeklēšanas jomā.
- Spēcināt starpinstitucionālo sadarbību un ieviest stratēģisku pieeju, kas ļautu identificēt un izmeklēt kopsakarības tā vietā, lai fokusētos tikai uz atsevišķiem pārkāpumiem.
- Nodrošināt pietiekamus resursus un ekspertīzi institūcijām, kas atbildīgas par ārvalstu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanu un virzīšanu.
- Izstrādāt regulējumu, kas nosaka kompensācijas pusēm, kas cieš no ārvalstu kukuļošanas gadījumiem (victims compensation).
- Sabiedrības izpratnes un informētības celšana.
Avots: "Sabiedrība par atklātību "Delna""
"Delna" norādīja, ka ziņojumā analizēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu paveiktais, ieviešot konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos no 2018. līdz 2021. gadam.
Latvija kopā ar vēl sešām valstīm – Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Austrāliju, Norvēģiju un Izraēlu – ir ieguvusi vidēju vērtējumu. Turklāt Latvija ir viena no divām valstīm un vienīgā ES valsts, kam izdevies rezultātu kopš 2020. gada uzlabot no ierobežota snieguma uz vidēju sniegumu. Otra valsts, kam izdevies rezultātu kopš 2020. gada uzlabot, ir Peru. Pārejām valstīm sniegums ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā ir krities.
Latvija pārskatā apsteidz tādas valstis kā Kanāda, Zviedrija, Singapūra, Lietuva, Igaunija un citas, piebilda KNAB. "Jāatzīmē gan, ka pašu augstāko novērtējumu saņēmušas vien divas valstis, proti, ASV un Šveice, 2020. gadā tādas bija četras valstis," norādīja "Delna".
Novērtējuma periodā Latvija atvēra astoņas pirmstiesas izmeklēšanas, vienu lietu uzsāka par minētās konvencijas pārkāpumiem un vienā gadījumā lietu pabeidza, nosakot sankcijas.
Tomēr 2021. gadā OECD atbildīgā darba grupa konstatēja, ka Latvijā līdz šim nevienai finanšu institūcijai nav noteikta kriminālatbildība par naudas atmazgāšanu.
Kopumā OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa atzīst būtisku Latvijas progresu 3. fāzes novērtējuma rekomendāciju izpildē. Latvija ir palielinājusi KNAB finansējumu un cēlusi iestādes personāla kapacitāti, KNAB īstenojis proaktīvu pieeju ārvalstu kukuļošanas atklāšanā un uzlabojis sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu. Atklātība tiesībsargājošajā jomā ir pietiekama, informāciju un galīgos lēmumus ārvalstu kukuļošanas lietās var atrast prokuratūras mājaslapā, vienīgi informācija par ārvalstu kukuļdošanas piedziņu nav viegli pieejama. Tiesas nolēmumi kriminālprocesā ir publiski pieejami tiešsaistē, skaidroja "Delna".
Analizētajā laikposmā starptautisko vidi raksturoja nestabilitāte, kuru ietekmēja Covid-19 pandēmija. Pandēmijas sekas citstarp bija ārvalstu tiešo investīciju un eksporta samazināšanās un krass valstu tēriņu pieaugums. Eksporta un investīciju apmērs 2021. gadā atgriezās pirmspandēmijas līmenī. Sekojošā nestabilitāte, ko radīja Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, varētu turpmāk mazināt valstu gatavību pilnvērtīgi ieviest Pretkukuļošanas konvenciju, cerot uz priekšrocībām, ko īstermiņā tas tām varētu sniegt, par ziņojumā secināto informēja "Delna".
KNAB atzīmēja, ka organizācija aicina turpināt progresu un rosina Latvijai pilnveidot tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt kompetentās institūcijas ar nepieciešamajiem resursiem.
"Starptautiska atzinība ir apliecinājums KNAB un Latvijas nozīmīgajam darbam cīņā pret ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, t.sk. OECD sniegto rekomendāciju izpildē un starpinstitūciju veiksmīgas sadarbības īstenošanā. Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana aizvien ir viena no KNAB prioritātēm, ko iestāde turpina īstenot ciešā sadarbībā ar citām tiesībsargājošām institūcijām, tostarp Ģenerālprokuratūru un Finanšu izlūkošanas dienestu," sacīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Ziņojumā apkopota informācija par 43 valstīm, kas ratificējušas minēto OECD konvenciju, kā arī Ķīnu, Indiju, Honkongu un Singapūru. Kopā šīs valstis veido 84% globālo eksporta darījumu. Izpildes rādītāji grupēti četrās apkarošanas kategorijās – aktīva, mērena, ierobežota un zema vai pavisam neesoša.
Latvija pievienojās konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ieviešanu un pielietošanu 2014. gadā.
