Darba apjoms līdzīgs iepriekšējam gadam
KNAB pērn uzsācis izmeklēšanu 36 dažādas sarežģītības kriminālprocesos, no kuriem gandrīz trešdaļā jau sekmīgi noslēgta pirmstiesas izmeklēšana. Darba apjoms bijis līdzīgs kā iepriekš – 2022. gadā sākti 32 kriminālprocesi.
2023. gadā KNAB prokuratūras iestādēm nosūtītajos 18 kriminālprocesos rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret 49 fiziskām personām un turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret septiņām juridiskām personām. Tas ir augstākais prokuratūras iestādēm nosūtītais personu skaits pēdējo piecu gadu laikā.
Vairāk izmeklēšanas kriminālprocesos pērn bijušas par noziedzīgiem nodarījumiem publiskajos iepirkumos, bet mazāk – finanšu sektorā.
Juridiskām personām nezūd interese par kukuļotām amatpersonām
KNAB aizvadītā gada darbības rezultāti korupcijas apkarošanas jomā liecina, ka ar katru gadu pieaug kriminālvajāšanas uzsākšanai rosināto juridisko personu skaits, kuru interesēs ir kukuļotas valsts amatpersonas.
KNAB ieskatā, šāda negatīvā tendence aktualizē iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu nozīmi uzņēmumu godprātīgā darbībā un korupcijas risku mazināšanā.
KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes vadītāja Anda Rumjanceva stāstīja: "Šajās 18 kriminālvajāšanai nosūtītajās lietām esam vērsušies pret 49 fiziskām personām un septiņos gadījumos ir lūgts turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajām personām. Diemžēl katru gadu šī statistika pieaug – arvien vairāk saucam pie atbildības juridiskās personas. Tas nozīmē, ka ir lielāka gatavība iesaistīties koruptīvos darījumos. Arī pagājušajā gadā gandrīz 3 miljoni eiro atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tie konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā."
KNAB uzskata – iestāde spēj ātri reaģēt un efektīvi gūt pierādījumus
Aizvadītajā gadā biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums KNAB uzsāktajos kriminālprocesos ir bijusi kukuļa ņemšana un došana, savukārt kriminālprocesos, kuri nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai – kukuļdošana. KNAB uzsākto kriminālprocesu vidējais izmeklēšanas ilgums bijis četri mēneši, kas, pēc birojā norādītā, liecina par iestādes spējām ātri un efektīvi iegūt un nostiprināt pierādījumus, lai iespējamos likumpārkāpējus varētu saukt pie atbildības.
2023. gadā tiesu instances iztiesājušas 11 KNAB izmeklētos kriminālprocesus, kas uzsākti gan pērn, gan citos gados. Tiesa piespriedusi desmit personām nosacītu brīvības atņemšanu. Nonākšana līdz gala lēmumam arī senākās lietās gan kavējas tiesās – KNAB apkopojis, ka no lietām, kas sāktas līdz 2019. gadam, iztiesātas tikai 58%.
KNAB 2023. gadā veicis dažādas aktivitātes korupcijas novēršanas jomā – izstrādāja un valdībā saskaņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, kas ir nacionālās pretkorupcijas plānošanas dokuments un kurā ietvertos pasākumus uzdots īstenot gan KNAB, gan citām institūcijām.
Līdztekus tam KNAB aktīvi piedalījies pretkorupcijas jomas normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā, panākot vairākas izmaiņas. Piemēram, salāgots maksimālais soda apmērs par konstatētu priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu internetā, publiskās vietās, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un preses izdevumos.
Tāpat KNAB pērn paplašināja esošos ziņošanas kanālus, izveidojot tiešsaistes ziņošanas platformu un tās mobilās lietotnes versiju "Ziņo KNAB!", kā arī veicināja sabiedrības izpratni par ziņošanu un korupcijas postošajām sekām, īstenojot sociālo kampaņu "KORUPCIJA SMACĒ! Ziņo KNAB lietotnē". Pērn KNAB saņēma 1435 iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju ziņojumus par iespējamu korupciju. Tāpat KNAB saņēma 52 ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, un no tiem 21 atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.
Interešu konflikti – visbiežāk amatpersonu neuzmanības un paviršas attieksmes dēļ
Savukārt valsts amatpersonu darbības kontroles jomā KNAB 2023. gadā novēroja pieaugumu tiem interešu konflikta novēršanas regulējuma pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonas amata savienošanu, atrašanos interešu konflikta situācijās, kā arī komercdarbības ierobežojumu neievērošanu. Analizējot šos pārkāpumus, KNAB secināja, ka tie visbiežāk saistāmi ar valsts amatpersonu neuzmanību un paviršu attieksmi pret normatīvajos aktos noteikto kārtību. Pērn KNAB pieprasījis amatpersonām atlīdzināt valstij vismaz 65 000 eiro zaudējumus, kas radīti pārkāpumu pieļaušanas rezultātā.
Saistībā ar KNAB darbu publiskajā telpā viena no aktualitātēm šobrīd – nedēļas nogalē izskanējusī ziņa par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu partijas "Vienotība" birojā. KNAB šajā lietā skaidru lēmumu sola iespējami ātri.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norādīja: "Tiek pieņemti paskaidrojumi no iesaistītajām personām vai personām, kuras, iespējams, varētu liecināt. KNAB šo jautājumu skata tikai un vienīgi politisko partiju finansēšanas un nelikumīgu ziedojumu pieņemšanas skatpunktā. Gadījumā, ja konstatēs tiešām aplokšņu algu maksāšanu, noteikti būs jāiesaista arī Valsts ieņēmumu dienests, jo tas saistītos ar nenomaksātajiem nodokļiem. Darbs turpinās, un šobrīd atturēšos pateikt, kāds varētu būt rezultāts."
Šis jau arī ir priekšvēlēšanu laiks, kas atspoguļojas KNAB darba uzdevumos. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā sāktas jau sešas pārbaudes par iespējamiem pārkāpumiem. Papildu izaicinājumi ir ne tikai KNAB darbā, bet arī riski uzķerties ir saistībā ar dažādu dziļviltojumu pielietošanu priekšvēlēšanu laikā, jo īpaši kritiski tādu video, foto, audio materiālu parādīšanās būs jāvērtē īsi pirms vēlēšanām, norādīja KNAB. Šajā saistībā Saeimas darba kārtībā ir Valsts prezidenta rosinātie likuma grozījumi, kam jāstājas spēkā periodā pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Centieni uzlabot korupcijas uztveres indeksu
Nesen veiktajā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" kārtējā korupcijas uztveres indeksā Latvijas pozīcija cīņā ar korupcijas mazināšanu nedaudz uzlabojas, tomēr Latvija turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tas saistāms ar kavēšanos ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus gan politiski, gan privātā biznesa jomā, gan novēršot valsts resursu izšķērdēšanu.
To ar piemēru ilustrēja Sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa: "40% no publiskā iepirkuma apjoma ir pašvaldībās. Mēs redzam arī pēc KNAB darba un vizītēm dažādās pašvaldībās, ka tur tiešām ir problēmas. Integritātes pakts ir tāds instruments, kur pilsoniskās sabiedrības grupa var nākt publiskajā iepirkumā kā novērotājs starp pasūtītāju un izpildītāju, vai process tiešām notiek sabiedrības interesēs, tajā skaitā no finanšu līdzekļu izlietošanas viedokļa."
Pēc "Delnas" domām, līdzšinējās tendences liek apšaubīt Latvijas Nacionālās attīstības plānā ierakstīto prognozi Latvijai turpmākajos gados uzlabot pozīcijas korupcijas uztveres indeksā.
