Panorāma

No ugunsnelaimes Londonā izglāba 11 cilvēkus

Panorāma

Ģenerālprokurors: «oligarhu lietai» var būt turpinājums

Par ugunsdrošību ēkās – atbildība dalīta

Traģiskā ugunsnelaime Lielbritānijā devusi vielu pārdomām arī amatpersonām Latvijā

Traģiskā ugunsnelaime Lielbritānijā, kurā dzīvību zaudēja vismaz 79 cilvēki – devusi vielu pārdomām arī Latvijas amatpersonām. Londonas augstceltnes apdarē, iespējams, lietoti ļoti ugunsnedroši materiāli, kādi Latvijā atļauti zemām mazas kvadratūras ēkām. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) plāno veikt ārpuskārtas pārbaudes pēc informācijas saņemšanas no Lielbritānijas dienestiem.

Latvijas sistēma, attiecībā uz ugunsdrošības garantēšanu ēkās, salīdzināma ar kāpnēm. Uz pirmā pakāpiena ir projekts, kurā projektētājs nosaka, kā un ar kādiem materiāliem ēka ceļama. Viņa atbildība, lai projektā noteiktais sakristu ar visām ugunsdrošības prasībām. Uz nākamā pakāpiena ir divi dalībnieki – būvnieks, kura atbildība ir ēku uzcelt, neatkāpjoties no projektā noteiktā, un būvuzraugs- viņa uzdevums, savukārt, ir kontrolēt būvnieka darbības un izvēles.

Pēc likuma visas darbības būvlaukumā vai ēkas rekonstrukcijas laikā tiek dokumentētas – un tas ir pamats, uz kura pārbaudes veic nākamajā pakāpienā. Proti – pirms lielāku ēku nodošanas ekspluatācijā savu atzinumu par to ugunsdrošību sniedz Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Viņi pārbauda avārijas izejas un ugunsdrošības iekārtas. Savukārt izmantotos materiālus novērtē “uz papīra” - paļaujoties, ka visi iepriekšējie savu darbu veikuši godam un atbilstīgi arī dokumentējuši.

"Pašu apšuvumu jau mēs noteikti, ka neplēsīsim nost, neskatīsimies, kas apakšā ir siltināts. – Tā nav jūsu kompetence. - Nē. Diemžēl ne. Tur ir būvuzraugs, kas attiecīgi pie projektēšanas uzrauga, lai tiktu ievērotas projektā noteiktās prasības un tās atbilstu būvnormatīvu prasībām un tiktu ievērotas," saka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Ja jaunbūve vai renovētā māja ir sabiedriska būve, kurā var uzturēties vairāk nekā 100mt cilvēku vienlaikus, kontrolēšanā pieslēdzas arī Būvniecības valsts kontroles birojs.

"Visiem materiāliem, kas pēc tam nebūs redzami, ir sastādāms segtā darba akts un šim aktam pieliekami klāt kvalitāti apliecinoši dokumenti vai ekspluatācijas īpašību deklarācija un to arī mūsu būvinspektors pārbauda," norāda BVKB Ekspertīzes nodaļas vadītājs Vadims Goremikins.

Tomēr, ja viņi konstatē neatbilstības ugunsdrošībai, jautājumu tik un tā novirza glābšanas dienestam. Ja runa ir par pašu materiālu kvalitāti, tad par tā atbilstību norādītajai ugunsizturības un degamības pakāpei ir atbildīgs ražotājs. To kontrolēt drīkst Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Pārbaudes notiek izlases kārtībā. Piemēram, putupolistirola apdares materiāliem ugunsdrošības pārbaudes līdz šim nav veiktas. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka esošais atbildības sadalījums ir gana labs.

"Pie būvprojekta izstrādes ir pielaistas tikai personas, kas ir pierādījušas sevi ar to, ka ir ne tikai ieguvušas augstāko izglītību, bet arī pierādījušas to, ka jau viņas ir nokārtojušas sertifikācijas procesu," skaidro EM Būvniecības politikas departamenta pārstāvis Andris Lazarevs. "Arī būvuzņēmējam ir savas kvalificējošās prasības – viņam ir jābūt atbilstošam speciālistam – būvdarbu vadītājam – kur arī ir gan sertifikācijas process, gan viņam ir jābūt augstākajai izglītībai."

Tikmēr būvizstrādājumu eksperts uzskata – sistēma ir samudžināta un tajā ir gana daudz trūkumu.

"Materiāli kā tādi – tādi paši kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, nav nedz droši nedz nedroši. Viņi ir tādi kādi ir. Jautājums ir par to, cik mēs paši labi zinām, kā viņus lietot. Šajā sakarā, ja runājam par ugunsdrošību, tad tas, ko Latvijā nedara, bet Skandināvijā dara – tā ir katras būves ugunsdrošības projekta izstrāde. Pie mums dara, bet tas ir tā – gribu daru, negribu nedaru," atzīst būvizstrādājumu atbilstības novērtējuma eksperts Edvīns Grants.

Viņaprāt, otra problēma ir, ka – divi likumi – Ugunsdzēsības un Būvniecības – kas regulē ēku ugunsdrošību, nav savstarpēji saskaņoti, tā brīžiem radot lieku apjukumu. Tomēr nesen notikušais traģiskais ugunsgrēks Lielbritānijā, kur dzīvību zaudēja vismaz 79ņi cilvēki, rosinājis uz papildu darbību arī Latvijas iestādes. Ugunsdzēsības dienests izlases kārtībā pārbaudīs daudzstāvu dzīvojamās mājas.

"Iepriekš jau kaut kādas pārbaudes dzīvojamās mājās ir bijušas, kur kaut kādas problēmsituācijas ir bijušas un tad mēs attiecīgi pārskatīsim, vai tajās ir tie pārkāpumi novērsti, kas iepriekš ir bijuši uzdoti. Konsultējoties ar apsaimniekotājiem, pievērsīsim lielāku uzmanību tur, kur ir kaut kāda siltināšana bijusi," uzsver Lagzdiņš.

Būvniecības valsts kontroles birojs no medijos pieejamās informācijas uzzinājis, ka nodegušās Londonas augstceltnes apdarē iespējams lietoti ļoti ugunsnedroši materiāli, kādi Latvijā atļauti tikai zemām mazas kvadratūras ēkām. Arī viņi plāno veikt ārpuskārtas pārbaudes.

"Mēs pieprasījām oficiālu informāciju no mūsu kolēģiem no Lielbritānijas. Pašlaik vēl neesam saņēmuši šo informāciju. Un, kad saņemsim un tiešām mums būs atbilde, kas tas bija par materiālu un kas ir galvenais cēlonis visam šim ugunsgrēkam, tad mēs sastādīsim rīcības plānu un noteiksim, kas tās varētu būt par ēkām [ko pārbaudīs]," stāsta Goremikins.

Tā kā Latvijā sabiedriski nozīmīgu augstceltņu nav daudz, biroja uzraudzībā esošu pārbaudāmo ēku varētu nebūt pārāk daudz.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā 14.jūnijā izcēlies spēcīgs ugunsgrēks daudzstāvu mājā. Ugunsnelaimē dzīvību zaudēja 79 cilvēki. Pēc ugunsdrošības pārbaudēm daudzas augstceltnes Lielbritānijā atzītas par nedrošām tieši apšuvuma dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti