Mums tas bija pētnieciskais darbs 17 dienu garumā, viņiem, Sibīrijas latviešiem, tā bija ciemošanās, un viesmīlībā viņus ir grūti pārspēt, pastāstīja Aigars Lielbārdis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.
"Mēs sastapām trešo paaudzi, kas ļoti labi runā latviski, sastapām ceturto un piekto, sesto paaudzi," Sibīrijas latviešus raksturoja Lielbārdis. Trešā paaudze runā ļoti labi, protams, savā valodā, savās izloksnēs, ar savu vārdu krājumu, un tas ir ļoti bagāts ar veciem vārdiem, kādus mēs šeit Latvijā vairs nezinām."
Četrās mugursomās viņi – četri ekspedīcijas dalībnieki – atveda savāktos sadzīves priekšmetus, lai caur tiem izstāstītu cilvēku stāstus. Pierunājuši atdot pat vērpjamo ratiņu, latviešu gatavotu Sibīrijā.
Muzeja “Latvieši pasaulē” darbiniece Brigita Tamuža atzina - liela daļa no Sibīrijas latviešiem palika dziļā neizpratnē. "Ko mēs ar tām vecajām grabažām darīsim? Lejas Bulānos salāpītie darba cimdi bija uzkarināti uz plīts malas – mēs sakām – jā, mēs tādus gribētu, tas parāda jūsu darba dzīvi. Vecā Alīdas tante piesardzīgi mums tos deva, jo taču netīri un salāpīti..."
Latviešu ciemus un latviešu sētas Sibīrijā var atpazīt pēc puķu dārziņiem mājas priekšā.
Timofejevka ir latgaliešu ciems, tur iekštelpās daudz koka krustiņu un svētbilžu. Un dziesmas tur dzied tāpat, kā dziedāja Latvijā 19.gadsimtā.
Projekta “Latvieši Sibīrijā “ vadītāju Ievu Vītolu visvairāk pārsteidzis, ka, aizbraucot 4000 kilometru no Latvijas, cilvēki, satiekot uz ielas, saka "sveiks!". "Viņiem ir saglabājusies brīnišķīga latviešu valoda, turklāt tajā stāvoklī, kad tie ļaudis izceļoja. Arī tās pašas latviskās tradīcijas, dažādi ēdieni, nosaukumi, piemēram, viņi ķirbi nesauc par ķirbi, bet par putrinieku," pastāstīja Vītola.
Pirms četrdesmit gadiem ar velosipēdiem Sibīrijas ciemus apceļoja fotogrāfs Uldis Briedis un vēsturnieks Ingvars Leitis. Viņu savāktos materiālus cilvēki neieraudzīja, čekai bija savs viedoklis.
1975.gada ekspedīcijas dalībnieks Leitis atceras, ka tika iznīcināta 10 minūšu garā filma, iznīcināta visa “Zvaigznes” tirāža. "Ciet paņemt nevarēja, tad būtu pašiem nepatikšanas – ko tad jūs laižat tādus pa Krieviju. Krievijā turpinājām publicēties avīzēs kā ceļotāji... Cietumā nelika, bet bija pārrunas ar čeku, tikām cauri, bijām gan aizliegti. Uldis Briedis publicējās ar citu uzvārdu," čekas tikumus raksturoja Leitis.
Latviešu ciemu Sibīrijā bijis krietni vairāk, daudzi izzuduši, sākoties kolhoziem, represijām, kā arī Otrā pasaules kara laikā. Piektā un sestā paaudze saplūdusi ar vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr izdevies dokumentēt arī nozīmīgas austrumu diasporas liecības un paaudžu mantojumu. Zinātnisko izpēti latviešu ciemos atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds. Ar fonda, muzeja “Latvieši pasaulē”un Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusī izstāde Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz septembrim.
