Šādu situāciju fiksējis kāds Latvijas Radio klausītājs. Jaunajos ugunsdrošības noteikumos, kas stājušies spēkā šī gada septembrī, noteikts, ka, atskanot trauksmes signālam, obligāti telpas jāpamet un par aizkavējumu uzskatāms jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm. Papildu krēsli, kas tiek ievietoti izpārdotākajās izrādēs, varētu radīt riskus evakuācijai iespējamās krīzes situācijās, norāda ugunsdzēsēji.
Tikmēr teātros drošības riskus noraida, stāstot, ka papildu vietas to projektos paredzētas jau kopš ēku nodošanas ekspluatācijā.
Populārākās teātra izrādes vēlas noskatīties vairāk skatītāju, nekā ļauj ēku infrastruktūra, un tāpēc skatītāju zālēs gar sāniem ne reti izvieto papildu krēslus. Šie krēsli, kas nav piestiprināti grīdai un var apgāzties, krīzes situācijā kavētu cilvēku evakuāciju. Šādus secinājumus izdarījis kāds radioklausītājs, kurš fiksējis šādu situāciju Dailes teātrī, norādot, ka līdzīgus pārkāpumus varot manīt arī Nacionālajā un Valmieras Drāmas teātrī.
Dailes teātra Lielajā zālē pie noteiktām rindām oficiāli ir projektā papildu vietas, skaidroja Dailes teātra pārstāve Indra Rubene-Vilipsone.
Papildu krēslus neizvieto pie sešām evakuācijas izejām, bet pārējās rindās viena no krēslu kājām esot piestiprināma un tāpēc tos nebūtu tik vienkārši apgāzt. Katrā izrādē klāt esot arī personāls, kas situāciju kontrolējot. Papildu vietas ļaujot vairāk nopelnīt, turklāt cilvēciski grūti esot atteikt tiem, kas uz izrādi ieradušies ar nokavēšanos.
“Mēs nepārkāpjam noteikumus, bet mazliet, kā lai saka, ar katru individuālu gadījumu, kāds mums priekšā.. Es redzu, ka tas cilvēks ir tuvu asarām, viņš ir nokavējis tās 15 minūtes, viņš ir laikus tās biļetes nopircis, bet nav pa Rīgu ticis līdz teātrim,” stāstīja teātra pārstāve.
Šādus cilvēciskus apstākļus piemin arī Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze.
“Es pieļauju, ka kaut kādā brīdī, kad ir ļoti daudz cilvēku, administrācijā arī strādā tikai cilvēki, un, ja cilvēks ir atbraucis vai dažreiz ir nokavējis, tad pieliek papildu krēslu, lai otrajā cēlienā sēdētu savā vietā, tas ir viens gadījums. Un tad ir tā, ka ir cilvēki, kas ir sajaukuši izrādes datumus. Ja tādi pārkāpumi rodas, tad tiem ir cilvēciski pamati, kad gribas pažēlot,” atzina Sniedze.
Nacionālajā teātrī Līga Rimšēviča izrādīja evakuācijas izejas no skatītāju zālēm un ārā no teātra. Nacionālajā teātrī agrāk veidotas divas papildu rindas uz pieprasītākajām izrādēm, bet šogad vairs tikai viena. Līdzīgi kā abos pārējos teātros, arī Rimšēviča noraida bažas par iespējamiem riskiem.
“Teātri, kas strādā gadu desmitiem un kur ir atstrādātas tiešām visas vietiņas, kur kas stāv, ir štatā ugunsdzēsējs, ir cilvēki, kas regulāri tiek instruēti, tā kā teātros tas viss ir un tiešām strādā,” uzsvēra Rimšēviča.
Tā kā teātri uzskatāmi par publiskām ēkām, pēc attiecīgajiem noteikumiem krēsliem zālē jābūt piestiprinātiem pie grīdas vai savstarpēji sastiprinātiem, lai masu evakuācijas gadījumā tie neapgāztos un nebremzētu kustību.
Jaunajos ugunsdrošības noteikumos tāpat noteikts – fiziskām personām ir pienākums evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam. Par aizkavējumu uzskatāms jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm. Par attiecīgiem pārkāpumiem arī attiecīgi sodi, skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes vadītājs Dzintars Lagzdiņš.
“Ja cilvēks, atskanot trauksmes signālam, nepamet ēku, tas tiek fiksēts un konstatēts, tad, protams, var uzlikt naudassodu no 30 eiro. Šinī gadījumā ēkai, ja visas sistēmas nostrādā, viņiem ir instrukcijās noteikts, ka ir jānodrošina cilvēku evakuācija un viss pārējais, tad viņiem kā juridiskai personai naudassods ir jau no 280 eiro,” stāstīja Lagzdiņš.
Publiskās ēkas ugunsdzēsēji un glābēji pārbaudot atbilstoši grafikam reizi gadā, taču sūdzību gadījumā iespējami arī papildu reidi teātros laikā, kad notiek izrādes.
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs un bijušais Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis uzskata - lai gan noteikumi pēc traģēdijas Zolitūdē koriģēti, cilvēku domāšanā aizvien nepieciešamas izmaiņas.
“Es tikai ar šausmām redzu, ka ir šie papildu krēsli. Tas ir ārkārtīgi liels pārkāpums un ārkārtīgi liels risks. Tā vieglprātība tomēr ir arī šodien vērojama, tā kā iestāžu vadītājiem ir par to nopietni jādomā,” uzskata Lieljuksis.
Līdzīgi pārkāpumi konstatēti arī skolās, kurās papildu krēslus ievieto aktu zālēs, tā samazinot evakuācijas ceļa platumu.
