Taivāns prognozēja, ka bēgļu skaits palielināsies dažādu iemeslu dēļ.
"Nevajag aizmirst, ka aiz katra patvēruma meklētāja ir ģimene. Pienāks laiks, kad šīs ģimenes būs jāapvieno, tādēļ tik precīzs un neliels skaitlis tas nevar būt,” sacīja profesors.
Taivāns atzina, ka Latvijas sabiedrības uztraukums par bēgļu radītajiem draudiem skaidrojams ar nevēlēšanos atkārtoti izjust padomju gados piedzīvoto nabadzību, kas bija saistīta ar lēta darbaspēka masveida ieplūšanu valsts teritorijā.
Izmitinot patvēruma meklētājus laukos, viņu integrācijas iespējas praktiski pielīdzināsies nullei, savukārt pilsētās jau pietiek mazkvalificēta darbaspēka. Šī iemesla dēļ Taivāns lēsa, ka imigrācija izraisīs vēl lielāku pašu iedzīvotāju emigrāciju. Politiķu diskusijas šobrīd vērstas uz popularitātes gūšanu, taču reāli būtu jārunā nevis par bēgļu uzņemšanu, bet gan par jaunu darbavietu radīšanu, norādīja pētnieks.
Vērtējot sabiedrībā izskanējušās bažas par bēgļu plūsmas atnestajiem terorisma draudiem, pētnieks atzina, ka terora aktu iespējamība, protams, pieaugs, taču pret to vajadzētu izturēties mierīgi un nepadarīt visu musulmaņu kopienu par terorisma perēkli. Jāņem vērā, ka Latvijas sabiedrībā kristietība ir praktiski mirusi, tādēļ jārēķinās ar to, ka kultūras telpā ienāks jauna reliģija, kas arī pārveidos sabiedrību.
Kaut gan lielākais katalizators bēgļu plūsmai uz Eiropu ir karadarbība Tuvajos Austrumos, Taivāns norādīja, ka problēmas sakne rodama sliktajos ekonomiskajos apstākļos. Proti, reģiona vājā vieta ir rūpniecības trūkums; tās dēļ šobrīd pusbadā dzīvo aptuveni 25 miljoni Tuvo Austrumu iedzīvotāju. Turpretī masu mediju un kino industrijas radītie mīti, kas veido nereālistisku ainu, ka Eiropā viss ir viegli, kalpo kā viens no motoriem, kas cilvēkiem liek doties prom no savas valsts, klāstīja Taivāns.
"Ir tendence visu norakstīt uz politiku, bet gribētu vēlreiz pasvītrot, ka visam apakšā ir ļoti slikta ekonomiskā situācija," atzina Taivāns.
Viņš gan arī nenoliedza, ka, veidojot starptautisko politiku, tiek pieļautas fatālas kļūdas. Viena no tādām ir Eiropas un Ziemeļamerikas tieksme ieviest demokrātiju valstīs, kurām tā nav vajadzīga.
Otra kļūda ir rietumvalstu politiskās vienotības trūkums. Lai cīnītos ar bēgļu plūsmas ierobežošanu, būtu nepieciešams pārtraukt karadarbību valstīs, no kurām nāk patvēruma meklētāji, taču ir pamatotas šaubas, ka šo situāciju iespējams atrisināt ātri.
"Vēsturiski Eiropas lielvalstis lēma par rīcību kopā, šobrīd katrs velk deķi uz savu pusi. Ja būtu vienprātība, varētu piespiest attiecīgās puses darīt, ko vajag, taču tās nav," pauda zinātnieks.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Dažas dienas vēlāk, 14.septembrī, Eiropas Savienības iekšlietu ministri sanāksmē vienojās par 160 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, taču nespēja panākt vienprātību par obligātajām kvotām. Sanāksmē gan nepiedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā. Lai gan "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai, tam aizvien nepiekrīt Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība.
Savukārt premjerministre Straujuma otrdien, 15. septembrī, paziņoja, ka valdība Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā pieņems pēc divām nedēļām. 29.septembra sēdes darba kārtībā šis jautājums tiks iekļauts neatkarīgi no tā, ko būs lēmušas partijas, jo gala lēmums tomēr ir jāpieņem valdībai, sacīja Straujuma.
Tikmēr Ārlietu ministrija ziņojumā valdībai uzsvērusi, ka atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas.
