Svelmē mazinās ūdens kvalitāte, vietām sāk slāpt zivis

Termometra stabiņš jau vairākas dienas sniedzas pāri 30 grādu atzīmei, attiecīgi, kā ziņo meteorologi, silst arī ūdens. Ūdens temperatūra lielākajās upēs sasniegusi plus 24 grādus. Tā ir nepateicīga vide zivīm, un ūdenī sāk strauji vairoties baktērijas. Tā, piemēram, Rēzeknes upē Rēzeknē zarnu enterokoka rādītāja norma pārsniegta septiņas reizes. Pelde šādā ūdenī cilvēka organismā var izraisīt ādas slimības, alerģiju un zarnu slimības. Savukārt Valsts vides dienesta inspektori saņem ziņas par to, ka nelielajās upītēs, grāvjos un citās seklās ūdenstilpēs sākušas slāpt un iet bojā zivis.
*
Plus 24 grādi, šāda ūdens temperatūra ir lielākajās Latvijas upēs, mazajās un seklākajās ūdenstilpnēs tā ir vēl augstāka, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latgales reģiona novērojumu daļas vadītāja Inese Viļkiļevska, stāsta, ka šis karstums atsaucas uz situāciju ūdeņos
"Jau vizuāli izbraucot uz ūdenstilpnēm, mēs redzam, ka tās kļūst seklākas, ūdens paliek ar vien mazāk un mazāk, nokrišņi sen nav bijuši, tāpēc šādā situācija. Ņemam arī ūdens paraugus, lai noteiktu ph līmeni un skābekļa daudzumu. Tad šos paraugus liekam ledusskapī un sūtam tālāk uz lielo laboratoriju Jūrmalā."
Tiesa pēdējie paraugi ņemti maijā, tāpēc jaunāko datu par situāciju ūdenstilpnēs nav, taču peldvietās biežāku ūdens monitoringu veic pašvaldības. Arī veicot analīzes, piemēram Rēzekne pēdējie mērījumi uzrādīja, ka Rēzeknes upē zarnu enterokoka rādītāja norma pārsniegta septiņas reizes, arī Daugavpilī Esplanādes ūdenskrātuvē ūdens kvalitāte neatbilst prasībām. Pie vainas karstais laiks, skaidro ekologi.
Speciālisti brīdina, ka, piemēram, zarnu enterokoku nokļūšana uz ādas un cilvēka organismā var izraisīt ādas slimības, alerģiju un zarnu slimības. Īpaši jūtīgi ir mazie bērni, tāpēc iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un vērīgiem, turklāt baktērijas un karstums nodara kaiti ne tikai cilvēkiem, bet arī ūdens iemītniekiem, dažās vietās mazajās upēs jau sākusies zivju slāpšana, ceļ trauksmi Valsts vides dienesta inspektori, šobrīd jau saņemti divi šādi ziņojumi no Liepājas un Daugavpils puses, telefonintervijā stāsta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins.
Lai situāciju kontrolētu, šobrīd Vides dienesta inspektori savu iespēju robežās dodas reidos un veic ūdens mērījumus, Daugavpils sektora vadītāja vietnieks Teodors Binders ar kolēģiem šonedēļu sāka ar Krāslavas ūdenstilpņu pārbaudi. Taču, ja karstums turpināsies , situācija pasliktināsies, prognozē Teodors Binders.
Makšķerniekiem un atpūtniekiem jābūt vērīgiem, saka vides speciālisti, kuri aicina par zivju slāpšanas gadījumiem ziņot, lai vides dienesti varētu operatīvāk iesaisties, lai palīdzētu dzīvajai radībai, un šādās tilpnēs būtu jāatturas arī no peldēšanas.