Šuplinska norādīja, ka Izglītības ministrija būtu gatava izskatīt vecāku vai skolēnu sūdzības un par reformas problēmām, piemēram, par skolotājiem, kuru valodas prasmes nav pietiekamas. Tas būtu normāls process, un ministrija būtu gatava palīdzēt un atbalstīt.
Taču tā vietā viņa saņemot savā telefonā draudu vēstules, “plašākai auditorijai neatskaņojums vēstules, kas nāk ļoti bieži tieši no krievvalodīgo ģimenēm vai vismaz skolēnu vecākiem, kas apmeklē šīs skolas”.
“Tad man ir jautājums, vai patiešām mūsdienās tehnoloģiju gadsimtā, kurā cilvēks ir atvērts ļoti daudziem izaicinājumiem, nav iespējams runāt par šiem jautājumiem un tos risināt,” sacīja ministre.
“Ja es reaģētu uz visu, kas notiek sociālajos tīklos un manā telefonā, neviens process neietu uz priekšu,” piebilda ministre.
Ministre precīzi neatbildēja, vai šīs vēstules ir tik nopietnas, ka viņai būtu jāvēršas policijā. Šuplinska vien norādīja, ka “ir dažādi”, viņa pašlaik bloķē lietotājus, kuri “ļoti daiļrunīgi vērtē” viņas darbu vai izteikumus.
Šuplinska arī sacīja, ka par izglītības valodas reformu plānots runāt 9.oktobrī Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, un plānots apspriest arī, kā atbalstīt individuāli pedagogus un rosināt sadarbību starp vecāku, skolotāju, direktoru un ministriju.
KONTEKSTS:
Pašlaik likums paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās vidējās izglītības ieguvē, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.
Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.
Savukārt pērn aprīlī Satversmes tiesa atzina šīs Izglītības likuma normas par atbilstošām Satversmei.
