«Saskaņa» lūdz Vējoni neizsludināt grozījumus par mācībām tikai valsts valodā

Saeimas frakcijas “Saskaņa” deputāti ir vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt šonedēļ Saeimā pieņemtos grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām vidusskolās tikai valsts valodā.

“Deputāti uzskata, ka pieņemtie likumu grozījumi nesasniedz mērķi, kāds tika deklarēts vispirms, un likums jaunā redakcijā ir pretrunā ne tikai ar Latvijas Satversmi, bet arī ar citiem, Latvijai saistošiem starptautiskiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima pieņēma un ratificēja 2005. gadā”, teikts “Saskaņas” paziņojumā medijiem.

Konvencija citstarp paredz, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Tāpat saskaņā ar Konvenciju jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, bet valsts, ja ir pietiekams pieprasījums, savu iespēju robežās nodrošina, ka nacionālajām minoritātēm ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas, norāda “Saskaņa”.

Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) plāno Rīgas domē pieteikt gājienu un mītiņu 4.aprīlī, lai aicinātu Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt grozījumus likumā par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ždanoka, gājiens plānots no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz Rīgas pils laukumam, kur plānots rīkot mītiņu. Pagaidām provizoriski pasākumu plānots sākt ap plkst.17.

EP deputāte prognozēja, ka pasākuma dalībnieku skaits varētu būt vismaz 500 cilvēku. Pasākumā plānots aicināt Vējoni gan likumu grozījumus nodot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, gan vērsties Venēcijas komisijā jeb Eiropas Padomes konsultatīvajā ekspertu grupā konstitucionālajos jautājumos, lai saņemtu atzinumu par Saeimā pieņemtajām izmaiņām.

KONTEKSTS: 

Saeima ceturtdien, 22. martā, trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti