„Protams, ir birojā konflikts,” atkārtoti apliecināja premjere, tai pašā laikā norādot - KNAB ir arī labi izmeklētāji, kas turpina strādāt. Turpretī KNAB vadība ejot nepareizu ceļu, uzskata Straujuma.
Viņa atzina, ka koalīcijā attieksme pret iespējamo KNAB vadības maiņu ir dažāda. Taujāta, vai tas nozīmē, ka Streļčenoka atlaišanai balsu nepietiks, Straujuma pieļāva šādu iespēju: „Neesmu skaitījusi balsis, bet iespējams.” Premjere gan pauda, ka grib parādīt savu attieksmi.
Iepriekš jau tiek vērtēts un diskutēts par iespējamo KNAB pārraudzības modeļa maiņu. Lai gan sabiedriskās organizācijas uzskata, ka KNAB jāpaliek neatkarīgai iestādei, tomēr Straujumas redzējumā izmeklēšanas funkciju varētu veikt, atrodoties Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, bet partiju finanšu kontroli – Valsts kontroles. Viņa gan piebilda, ka politiski esot grūti pateikt, ka būtu jāierobežo KNAB neatkarība: „Tas nav patīkams process, labprāt gribētu darīt ko citu.”
Jau ziņots, ka KNAB vērsies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar sūdzību par sabiedriskajiem medijiem. KNAB sabiedriskajiem medijiem pārmet tendenciozitāti, jo tie kultivējot mītu par konfliktu birojā. Mediju eksperti šo gadījumu vērtē kā mēģinājumu demonstrēt varu un ierobežot vārda brīvību, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sūdzību uzskata par neveiksmīgu komunikāciju, piebilstot, ka pašlaik situāciju iestādē nevar vērtēt kā labu.
Gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti. Valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienotības par Streļčenoka atbilstību amatam.
