Par grozījumiem Valsts ieņēmumu dienesta likumā Saeimas deputāti - kā pozīcijā, tā opozīcijā - pēdējā lasījumā nobalsoja vienprātīgi, turklāt plenārsēdē debašu nebija. Likuma grozījumu mērķi sakārtot vairākus ieņēmumu dienesta darbības jomas nebija pamata apšaubīt. Turklāt deputāti bija solījuši to izdarīt ātri.
Taču ātri izdarīts vēl nenozīmē, ka tam būs arī ātrs rezultāts. Uz otro lasījumu Finanšu ministrija pēc VID rosinājuma bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredzēja, ka par VID ierēdni nevar būt persona, kurai ir saglabājušās tāda administratīvā soda darbības sekas, kas liedz ieņemt valsts amatpersonas amatu vai sodītas par nepatiesām ziņām deklarācijā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Pati Finanšu ministrija, tās parlamentārā sekretāra personā uz trešo lasījumu šo priekšlikumu laboja, noņemot sadaļu par deklarācijām, bet atlikušā panta spēkā stāšanos tika nolemts atlikt, kamēr līdzīgi grozījumi netiks iekļauta Valsts civildienesta likumā. Taču tie pat vēl nav sagatavoti.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra skaidro, ka, iesniedzot laboto priekšlikumu, ņēmis vērā iebildumus. “Lielākā baža bija tāda, ka šī norma neiet sinhroni ar civildienesta likuma normām, un tā lielākā baža bija gan Juridiskajam birojam, gan tiesībsaragam, ka šo normu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Es pieļauju, ka tā otrā lasījuma atbalstītā redakcija varētu tikt atkārtoti virzīta gan Civildienesta likumā, gan Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Tā nianse vēl ir tāda, ka arī šis VID likums bija atvērts cita nolūka dēļ un mēs šo normu iesniedzām, jo likums bija vaļā,” skaidro Putra.
Valsts ieņēmumu dienestā norāda – nevar teikt, ka šajā laika posmā, kamēr panta darbība nav spēkā, VID situācija būtu ietekmēta būtiski. Tomēr tā būtu sakārtojusi sistēmu, lai administratīvi sodītu ierēdni varētu ātrāk leģitīmi atbrīvot no amata. Tādēļ tur cer uz ātru Ministru kabineta un Saeimas turpmāko rīcību.
“Tad, kad mēs izstrādājām un gājām uz Saeimu ar šiem grozījumiem, mēs bijām gatavi pilotprojektā iet kā pirmie, kuru speciālajā likumā ir šī prasība iekļauta. Tas, ka šis likums stājas spēkā ar Civildienesta likuma normām, nu, ir vismaz pāris mēneši līdz rudenim jāgaida, kamēr Ministru kabinets tos iesniegs Saeimā un tie tiks pieņemti,” skaidro VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
Vēstīts, ka priekšlikumi, kas ļautu stingrāk vērties pret negodprātīgiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bija to sarakstā, kurus vēl pavasarī piedāvāja nu jau bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. To, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir darbinieki par kuriem ir šaubas, taču nav likumisku iespēju viņus atbrīvot, viņa atzina jau sākotnēji.
To, ka par vairākiem darbiniekiem jautājumus liek uzdot arī amatpersonu deklarācijās rodamās ziņas, piemēram, lieli mantojumi, skaidras naudas uzkrājumi vai dāvinājumi, ziņots arī LTV raidījumos.
