Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Policija pārtrauc 16 cilvēku ballīti

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vai ģimenes ārstu sistēmā Latvijā nepieciešamas izmaiņas?

Spriež par pacientu skaita ierobežojumu vienam ģimenes ārstam; tam trūkst mediķu

Latvijā, iespējams, būtu jānosaka, cik pacientu varētu būt vienam ģimenes ārstam. Šādas diskusijas jau ir bijušas, taču pagaidām apklusušas. Turklāt ģimenes ārstu sistēmā joprojām liela problēma ir jauno mediķu ienākšana reģionos. 

Lielas ģimenes ārstu prakses, kurās reģistrēto pacientu skaits pārsniedz 4000, ir aptuveni 10%, tā liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Šādas prakses izveidojušās Valmierā, Priekules novadā, Tukumā, Līgatnē, vairākas arī Rīgā. Speciālisti skaidro, šobrīd Latvijā cilvēki paši drīkst izvēlēties savu ģimenes ārstu, ļoti bieži lielās prakses veidojas, jo cilvēki uzticas kādam konkrētam mediķim.

"Vidēji 1500 reģistrētie pacienti, tas ir tas optimālais skaits.

Latvijā vidēji uz pacientu ir [rēķinātas] 15 minūtes, vidēji apmēram 20 pacienti dienā tiek pieņemti ģimenes ārsta praksē," pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozolovska.

Arī Veselības ministrijā skaitliski lielās prakses uzskata par problēmu.

"Tās lielās prakses nav labi. Bet patiesībā ir tā, kur ir tās lielās prakses, mēs jau arī prasām, lai ārsts nebūtu viens, bet lai viņam būtu papildus piesaistīta cita ārstniecības persona, lai ģimenes ārsti nebūtu vieni, bet lai viņiem būtu vismaz ārstu palīgi," stāstīja Veselības ministrijas pārstāve Ineta Būmane.

Veselības ministrijā skaidro, – lai kaut kā ierobežotu pacientu skaitu ģimenes ārstu praksēs, varētu ieviest regresa koeficientu jeb nosacījumu, ka, sasniedzot noteiktu pacientu skaitu, par katru nākamo reģistrēto no valsts saņemtu mazāku līdzmaksājumu. Ministrijā pieļauj, ka tas varētu būt no 2400 pacientiem.

Ārsts drīkst pieņemt vairāk pacientu, bet tad par viņiem valsts maksās mazāk. 

"Tādā veidā varbūt aicinātu, ka nebūtu ieinteresētība tik daudz pacientus reģistrēt. Bet to var ieviest šinī gadījumā tikai tad, kad mēs saprotam, ka mums pietiek ģimenes ārstu laukos. Lai nesanāktu tāda situācija, ka ģimenes ārsts, piemēram, Latgalē nav pieejams, mēs vēl ieviešam regresa koeficientu, tad vispār tie pacienti paliek bez primārās veselības aprūpes," stāstīja ministrijas pārstāve.

Tiesa, nekur tālāk, kā tikai ideja, šis jautājums pavirzījies nav. Turklāt šo kritēriju – 2400 pacienti vienam ģimenes ārstam – neatbalsta arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska.

Viņa domā – nevar novilkt robežu, no kuriem pacientiem ģimenes ārstam tādā gadījumā būtu jāatsakās.

"Lielajos mūsu laukos, reģionos, ir labi, ka kaut viens ārsts tur ir un apkalpo, piemēram,  kaut trīs, četrus līdz piecus pagastus, jo citu ārstu tur nav. Labi, ka viņš vēl tur ir ar savu komandu," norādīja Kozlovska.

Līdz ar to izkristalizējas vēl viena problēma ģimenes ārstu sistēmā Latvijā – jauno ģimenes ārstu ienākšana. Arī Kozlovska norādīja  – laukos ģimenes ārstu pieejamība ir liela problēma. Kā sacīja vairāki jaunie mediķi – ļoti bieži jaunie ģimenes ārsti jūtas nedroši, viņiem trūkst gan morālā, gan arī finansiālā atbalsta, ja ārsta prakse kā medicīnas iestāde jāizveido no jauna.

"Laukos strādāšana par ģimenes ārstu ir vēl atbildīgāka, jo tu esi pamatā tikai viens ar savu komandu.

Atbildībai un zināšanām ir jābūt daudz lielākām, lai pieņemtu lēmumus, lai laikā un vietā sadarbotos ar citiem kolēģiem, kas atrodas daudz tālāk," stāstīja Kozlovska.

Daudzas pašvaldības vilina mediķus ar dažādiem piedāvājumiem – mājoklis, bērnudārzu pieejamība, vieta praksei. Lai lauku reģionos piesaistītu vairāk ģimenes ārstu, Veselības ministrija radusi iespēju ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību atbalstīt jaunos mediķus, izmaksājot  kompensācijas. Vidēji 13 tūkstošus eiro saņem jaunais ārsts, kurš Rīgas vietā izvēlas reģionus, bet aptuveni 9000 eiro mediķis, kurš gatavs nodot savu praksi jaunajam kolēģim.

"Tieši ir iedaļa par pārcelšanos uz laukiem, gan ģimenes locekļiem maksājums, par prakses pārņemšanu vecajam ārstam, lai viņš varētu nodot," norādīja ministrijas pārstāve.

Nacionālais veselības dienests šogad no valsts budžeta atvēlējis līdzekļus 1253 ģimenes ārstu praksēm. Ikdienā primāro veselības aprūpi finansē pacientu līdzmaksājumi, kā arī finansējums no valsts, proti, kapitācijas nauda par katru praksē reģistrēto pacientu, kas šogad būs 2 eiro un 47 centi. Kā arī dažādas piemaksas, piemēram, par prakses uzturēšanu, darbu lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, atklāto vēža pacientu skaitu un citiem kritērijiem. 

KONTEKSTS:

Slimību profilakses un kontroles centrs epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā ieguva informāciju, ka ģimenes ārsts Juris Jakovins, kurš pacientus apkalpo gan Valmierā, gan Rencēnos, pieņēmis pacientus, lai gan viņam bijuši Covid-19 saslimšanas simptomi. Pēc tam viņa aizvietotāji bija pārslogoti, jo ārstam bija vairāki tūkstoši pacientu.

2017. gadā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vēstīja, ka Juris Jakovins ir ārsts ar vislielāko pacientu skaitu savā praksē – toreiz vairāk nekā 7300 pacientu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt