Panorāma

Ilze Pētersone-Godmane par traģēdiju

Panorāma

Atzīst trūkumus būvju uzraudzīšanā

Vai plīsa skrūves? Ceturtā versija

Speciālists: Pie bēdīgā iznākuma varēja novest izmaiņas veikala projektā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pie pirmajiem secinājumiem par lielveikala sabrukšanas iemesliem nonācis projektētāju nolīgtais eksperts. Būvkonstrukciju speciālists Valters Celmiņš Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka lielveikala tehniskajā projektā veiktas izmaiņas, kas varēja novest pie bēdīgā iznākuma.

Runa ir par metāla kopnēm jeb sijām, kuras guļ uz kolonnām un tur jumta pārsegumu. Sākotnēji tās bija plānotas viengabalainas, bet vēlāk izvēlēts risinājums ar skrūvju stiprinājumu pa vidu. Kā izskatās, tad jumts ielūzis tieši savienojuma vietās.

„Sākotnēji būvkonstrukciju sadaļas autori bija uzprojektējuši kopni bez savienojumiem, pareizu, normālu 16 metrus garu. Tad, pēc projektētāja informācija, kopnes izgatavotājiem parādījusies doma kopni taisīt no divām daļām: astoņi un astoņi metri un savienojums ir kopnes vidū. Bultu savienojums. Šis savienojums nav rekomendējams, tas ir ļoti cimperlīgs un rezultāti jau rāda, kas ir noticis," stāsta arhitektu firmas "KUBS" nolīgtais būvkonstrukciju eksperts Valters Celmiņš.

Spriežot pēc bildēm, Celmiņš secina, ka konstrukcijas plīsušas tieši skrūvju vietās. Uz to, ka šāds savienojums varētu būt bijis vājais posms, norāda arī citi inženieri, tajā skaitā Somijas kompānijas "Rak Tek Solutions" galvenais inženieris, igaunis Tomass Kaljass. Viņš pauž, ka skrūvju skaits nav bijis pietiekams. Pēc projekta, maksimālais skaits bija 10.

Lielveikala būvkonstruktors Ivars Sergets apgalvo, ka pārprojektēt konstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs "Wikom industry" nav spējis piegādāt vienlaidus sijas. Stiprinājumiem gan vienalga noslodze bija jātur, apgalvo Segerts.

Arī arhitektu firmas "KUBS" pieaicinātā eksperta aprēķini liecina, ka skrūvēm jeb bultām tik ātri nevajadzēja trūkt. „Tomēr ir arī kaut kādi citi faktori: neatbilstošas bultas vai pārslogošana," saka Celmiņš.

Metāla konstrukciju licēja pārstāve teic, ka visai skrūvju partijai bija nepieciešamie dokumenti. Arī ģenerālceltnieki „RE&RE" uzver, ka izmaiņas konstrukcijās projektā veiktas pirms viņu nolīgšanas, un noliedz nekvalitatīvu materiālu izmantošanu. „Šobrīd mēs neesam atklājuši nekādas atkāpes būvniecības darbos, iemesls visdrīzāk bija nesošajās konstrukcijās," saka „RE&RE" pārstāve Mārīte Straume.

Neskaitot šīs kļūdas būvdarbu laikā, policija izvirzījusi versiju arī par pārkāpumiem objekta projektēšanā un uzraudzībā, kā arī par kļūdām jumta seguma papildināšanā ar dažādiem materiāliem.

Tomēr, iespējams, pastāv arī ceturtā versija par to, kāpēc Zolitūdē tika notika lielveikala sabrukšana. Un tā saistīta ar ēku būvniecības secību un nepietiekamo ģeotehnisko izpēti. Būvniecības eksperts Sergejs Meierovics pirms dažiem gadiem bijis pieaicināts kā eksperts šīs „Maximas" celtniecības laikā, jo pagrabstāvā plūdis iekšā ūdeni, bet augšstāvi tobrīd vēl nebija uzcelti.

„Zem „Maxima" bija tāda kā dzelzsbetona plātne un zem kolonnām – pēdas. Labi, stabili turas. Bet blakus būvēja daudzstāvu ēku, kam ir milzīgs svars uz grunti vai uz pāļiem – vienalga. Tas veido spiedienu, kas lineārā veidā izplatās, veido tangensu. Tas noteikti ietekmēja šo ēku," skaidro Meierovics.

Līdzīgi kā smagam cilvēkam atguļoties gultā, viņš sašūpo svarā vieglāko blakusgulētāju – tā noticis arī šeit. Par šādām kustībām iespējams liecinājusi arī regulārā ugunsdzēsības signalizācijas ieslēgšanās „Maximā", ko varētu būt izraisījuši sistēmas pārrāvumi, kurus radīja izmaiņas ēkas konstrukcijā. „Tas nozīmē, ka ēkā kaut kas nebija kārtībā un vajadzēja pārtraukt visu, lai noskaidrotu, kas ēkā nav kārtībā, izejot cauri visām konstrukcijām," saka Meierovics.

Līdzīgu skaidrojumu publiski minējis arī sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko, uzskatot, ka kļūda esot bijusi būvniecības sadalīšana divās kārtās. Pirmajā kārtā uzbūvēts lielveikals, bet otrajā kārtā tam blakus celts daudzstāvu nams un veikti būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta.

Kļūdu pieļāvuši gan arhitekti, gan projektētājs, gan Rīgas pilsētas būvvalde, kas šādu projektu akceptēja. „Šeit uzbūvēja milzīgo ēku, kad apakšā ir mazā ēciņa. Konstruktoram vajadzēja pārrēķināt un dot rekomendācijas. Būvvalde izsniedzot arhitektūras plānošanas dokumentus - vajadzēja plānot - iesniegt ietekmi uz vidi un apkārtējām ēkām," norāda Meierovics.

Tātad ceturtā versija – kļūda nevis „Maxima" būvniecībā, bet gan blakusesošās daudzdzīvokļu mājas celtniecībā, kuras būvniecības darbi un svars izraisīja svārstības veikala ēkā, tās konstrukcijas burtiski salaužot, it īpaši – ja arī šīs ēkas celtniecībā tika pieļauti pārkāpumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti