Gadu vecs suņu puika bez čipa atrasts piesiets pie koka. Transportēšanas būrī pie patversmes vārtiem atstāts melnbalts kaķis. Šie ir tikai divi no daudziem gadījumiem, par kuriem pēdējā laikā saņem ziņas patversmes.
"Šobrīd vairāk ir tā, ka vecie ļaudis dodas uz pansionātiem, ļoti daudz ir bojā gājušo cilvēku, kas ir veci cilvēki un miruši, nokļuvuši slimnīcā. Suņi nokļūst pie mums, un to skaits ir pieaudzis," pastāstīja dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede.
Kā norāda patversmes, pēc tuvinieku nāves tieši dzīvnieki ir tie, kuri kļūst lieki un nevienam nevajadzīgi.
"Ja suns ir čipots, nav tik vienkārši izmest ārā, jo mēs varam atrast saimnieku. Ar kaķīšiem diemžēl ir daudz lielāka bēda, jo kaķi ir anonīmi, viņus var izmest ārā, aizvest kaut kur tālāk. Un šādi gadījumi arī ir bieži, ka zvana cilvēki no kādām mājām un saka: jā, mēs redzējām, piebrauca mašīna, izmeta kaķus ārā pie mums. Kaķi mīļi, mājas kaķīši. Var redzēt – ir bijuši savu saimnieku mīluļi, bet ir vienkārši atvesti un izmesti pie svešām mājām, svešā vietā," pastāstīja dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse.
Dzīvnieku aizsardzības organizācija "Dzīvnieku policija" sadarbojas ar 35 patversmēm un biedrībām visā Latvijā, meklējot pamestajiem dzīvniekiem pagaidu mājas.
"Viens no iemesliem varētu būt lielie rēķini, jo tad cilvēki saprot to, ka rēķins ir reizes divas lielāks, nekā tu esi pieradis, kas lielai daļai šobrīd tā ir. Tad vēl viena mute, ko uzņemt mājās un pabarot, ir grūtāk. Un pie reizes cilvēki, kam arī ir mājdzīvnieki, saprot, ka nespēj vairs parūpēties, zvana uz patversmi, saka, ka vēlas atdot," pastāstīja dzīvnieku aizsardzības organizācijas "Dzīvnieku policija" pārstāve Linda Novicka.
Tieši cilvēku modrība ir tā, kas palīdz paglābt nelaimē nonākušus dzīvniekus. Nereti patversmē nonāk pat veselas dzīvnieku kolonijas.
"Ir ne tikai mantu vācēji, bet ir arī dzīvnieku vācēji. Kaut kādā brīdī cilvēki saprot, ka netiek galā, vai arī kaimiņu sūdzību dēļ," zināja stāstīt Elekse.
Gan patversmes, gan organizācijas, gan arī vetārsti uzsver, ka jāmeklē risinājumi un, iespējams, jāmaina likumi. Uz to norādīja veterinārārste, Zemgales dzīvnieku aizsardzības biedrības valdes locekle Anna Jesereviča: "Es domāju, ka Latvijā ir jāpieņem noteikumi, cik vispār dzīvnieku var turēt, un tāpat jāievieš turētāju vecuma ierobežojumi.
Es savā darbā atrunāju vecāka gadagājuma cilvēkus ņemt dzīvniekus, jo viņu iegriba pēc beznosacījuma mīlestības sniegšanas nenāk par labu dzīvniekam."
Šobrīd patversmes ir pārpildītas. Daudzi no dzīvniekiem patversmēs dzīvo jau vairākus gadus, taču cerība atrast savu saimnieku un savas mājas nav zudusi nevienam.
