Vispirms jānodrošina vienlīdzība un pēc tam jādomā par rezultātiem. To kā vienu no Somijas izglītības sistēmas panākuma atslēgām min Somijas izglītības sistēmas viens no veidotājiem Pasi Sālbergs. Starptautiskie rādītāji liecina, ka Somijas pilsoņi ir vieni no izglītotākajiem pasaulē. Tas panākts, ikvienam garantējot visaptverošu izglītību un daudz ieguldot skolotāju profesijas prestiža celšanā.
Ar Sālbergu, kurš sestdien uzstājās ar priekšlasījumu Rīgā seminārā "Ceļš uz izcilu izglītību", sarunājās Matīss Arnicāns.
- Vai varat nosaukt dažus stūrakmeņus, kas padara Somijas izglītības sistēmu tik veiksmīgu?
"Kad mēs sakām, ka Somijā ir veiksmīga izglītības sistēma, jāmin, ka labi ir ne tikai studentu sasniegumi matemātikā un zinātnē, bet arī tas, ka šī sistēma ir taisnīga. Visas skolas strādā labi un vairums skolēnu mācās labi. Ar taisnīgumu es domāju skolu spēju pārvarēt dažādu skolēnu raksturus, kas rodas dēļ viņu atšķirīgā sociālekonomiskā un kulturālā pamata.
Viena no būtiskākajām mācībām Latvijai no Somijas sistēmas ir tā, ka veiksmīgu rezultātu var nodrošināt tāda izglītības politika, kas, pirmkārt, cenšas sasniegt iespēju vienlīdzību un tikai pēc tam domā par sasniegumiem. Domāju, ka pārāk bieži Latvijā un citur, veicot izglītības reformas, domā kā skolēniem veiksies testos. Taču tā nav vienīgā lieta.
Cits izaicinājums Latvijai varētu būt tas, ka nepieciešams izglītības reformu skatīt kā ilgtermiņa procesu un to es pārrunāju arī ar ministru Robertu Ķīli. Mums pašreizējās sistēmas izveide prasīja 25 gadus. "
- Jūs minējāt, ka svarīgas ir vienlīdzīgas iespējas. Latvijā daudz debatē par tā saukto vaučeru sistēmu, ka vecāki var izvēlēties uz kuru skolu bērnu vest. Skolu sacensība varbūt ir laba lieta, bet kā aizsargāt mazākās un ne tik populārās skolas?
"Balsot sistēmu un skolu konkurenci, izvēli, brīvību un autonomiju, jūs nevarat gaidīt vienlīdzību. Jau pirmsākumos mēs Somijā nedevām lielu iespēju vecākiem izvēlēties, mēs uzstājām, lai katrs bērns iet uz tuvāko skolu. Tagad mums ir nedaudz citāda sistēma, bet tā joprojām nav balstīta uz vaučeriem. Viens iemesls tam ir tas, ka mūsu ieskatos, lai sasniegt augstu kvalitāti izglītībā ilgtermiņa var ar skolu sadarbību, nevis konkurenci. "
- Somijas sistēmā svarīgi ir profesionāli un radoši skolotāji, bet Latvijā zemā atalgojuma dēļ skolotāji nestāv rindā uz darbu skolā.
"Dzirdēju prezentāciju par skolotāju algu samazināšanu Latvijā. Visi zina - ja samaksa ir zema, tad paši spožākie un talantīgākie jaunieši izvēlēsies darīt kaut ko citu. Tas, kas ir jālabo, ir jāpārdomā skolotāju atalgojums.
Latvijā populāras ir arī diskusijas par to, vai laist bērnus skolā ātrāk - nevis septiņos, bet sešos gados, vai pagarināt mācību gadu. Vai tās ir izšķirošas lietas?
Laiks, kas ir atvēlēts mācībām ir svarīgs, bet no otras puses starptautiski pētījumi nerāda, ka garākas skolas dienas vai gadi būtiski ietekmētu rezultātus.
Ir taisnība, ka Latvijā ir apmēram trīs nedēļas īsāks mācību gads, nekā, piemēram, Somijā. Taču svarīgākais ir tas, ko mēs darām mācībām atvēlētajā laikā. Vienkārši pieliekot klāt dažas skolas dienas, tas neko nedos, lai gan, iespējams, Latvijai ir nepieciešams pārdomāt, cik daudz laiks skolēniem ir pieejams mācībām."
