''Šie tika sākti 18.novembrī un tiks pabeigti 17.novembrī, būs tas simtgades gads…'' - Biedrības „Smiltenes pūra lāde” dalībniece Ilze Haka, kura ir arī laika deķu idejas iniciatore, izrāda jau tapušos adījumus un tamborējumus:
''Ideja nav oriģināla, nav manējā, nav no Latvijas. Es pirms tam vairākus gadus vēroju ārzemju lapās, īpaši populāri tas ir Amerikā, kad katru dienu tiek temperatūra apskatīta, kāda ir, un tad tiek attiecīgas krāsas rindiņa ietamborēta deķī. Deķis top gadu, un var redzēt, kā mainās temperatūras.''
No aizvadītā gada 17.novembra, kad laika deķi sākti gatavot, ir jau visai paprāva, daudzkrāsaina ziemas mēnešu laika aina.
''Šis te ir manējais deķis, un šeit blakus ir uztinums, pēc kā es skatos, kādas krāsas dzijas jāņem katrai dienai, es jau viņas no galvas zinu, un uzreiz es varu redzēt - šī ir bijusi gada visaukstākā diena februārī, liekas 28. vai kurā tur, tumšās krāsas ir aukstums, un šeit jau ir siltais aprīlis atnācis,'' rāda rokdarbniece.
Ar savu ideju par laika apstākļu deķu gatavošanu Latvijas jubilejas gadam Ilze Haka padalījusies arī sociālajos tīklos, un atsaucība bijusi itin liela:
''Mans profils eksplodēja tai dienā feisbukā, bija milzīga atsaucība un, cik es zinu, tagad top apmēram 100 deķi, top šalles, top grīdceliņi, tamborēti, adīti, un man šķiet, ka daži tiek arī austi.''
Deķi top arī pārējām „Smiltenes pūra lādes” dalībniecēm Ingai Gailumai un Evijai Šubei, tikai tie atšķiras ar krāsu gammu.
''Šis ir mans, un šajā deķī ir arī lietus un sniegs iekšā, tāpēc viņš izskatās raibāks nekā pārējie. Te man ir sniegs, šī spilgti baltā krāsa, un vēl viena lieta – es savu dzimšanas dienu ietamborēju šeit iekšā,'' stāsta Inga Gailuma.
Evijai Šubei deķis ir viskošākais, viņa atzīst - ''es temperatūras vēroju tieši no 12- 14'', un tur bijis vairāk saulaino krāsu, kas viņai arī vairāk patīk.
Laika deķi gan nav vienīgā iniciatīva, ar kuru smiltenietes ir aizrāvušas citas rokdarbnieces Latvijā un ārpus tās - nu jau vairākus gadus tiek īstenota arī mazo cepurīšu un zeķīšu adīšana priekšlaikus dzimušajiem bērniem.
''Nodibinājām „Sirds siltuma darbnīcu'', kas organizē pa visu Latviju - un nu jau var teikt, pa visu pasauli, - adījumus priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem, un adījumus mēs sūtām uz visām slimnīcām Latvijā, kurās ir neonatoloģijas nodaļas.
Šis ir mūsu jaunais projekts - mīļspilventiņi intensīvās terapijas bērniem. Mēs tagad aicinām visus Latvijā adīt mīļspilventiņus, un tie tiks dāvināti bērniem, ko ņemt līdzi uz mājām, tādi bužināmie spilventiņi.
- Mēs vienkārši strādājam un darām, mums nav laika čīkstēt, mums nav laika apspriest politiku un Saeimu, cik tur viss ir slikti, mēs vienkārši darām, lai ir man labāk, lai ir labāk citiem,'' klāsta rokdarbnieces.
„Smiltenes pūra lādē” top arī tautas tērpi un daudzi citi rokdarbi, un te prasmes apgūt nāk arī citas smiltenietes, kā arī tiek uzņemti tūristi. Ilze Haka pati daudzus gadus arī nodzīvojusi ārpus Latvijas, bet tagad, atgriežoties, jūtas te savā vietā:
''Man ir svarīgas savas saknes, lai es varu darīt to, ko vēlos darīt, nevis tikai dzīvot materiāli labu dzīvi ārzemēs. Es vēlos, lai mans bērns runātu latviski, lai viņš uzvilktu tautas tērpu, pastaliņas un lai viņš sajustu šo tautu, jo paliekot tur, mēs būtu tā pa vidam - ne šis, ne tas, ne karsts, ne auksts.''
Gada nogalē smiltenietēm ir iecere sarīkot izstādi, kurā vienuviet varētu skatīt ap simt laika deķu ar Latvijas jubilejas gada laika krāsām. Un ir doma turpināt deķu veidošanu arī vēl pēc šī gada, lai pēc gadiem varētu salīdzināt, kādi ir bijuši laika apstākļi Latvijā un vai patiešām varam runāt par klimata izmaiņām.
