Panorāma

Saeimas deputāti apmeklē Latvijas Radio

Panorāma

Panorāma

Slimnīcu pacientiem par ēdināšanu var nākties maksāt pašiem

Slimnīcām trūkst naudas ēdināšanai – vai pacientiem nāksies maksāt pašiem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nepilni 4 eiro – par šādu summu slimnīcām jānodrošina trīsreizēja ēdināšana stacionāra pacientiem. Inflācija, nemitīgs pakalpojumu cenu pieaugums apdraud turpmāku pakalpojuma nodrošināšanu. Slimnīcas pieļauj – naudas trūkuma dēļ pacientiem varētu nākties maksāt pašiem vai arī būs jāsamazina ēdināšanas apjomi.   

ĪSUMĀ:

  • Pacienta ēdināšanai trīs reizes dienā paredzēti nepilni 4 eiro.
  • Par valsts paredzēto summu vairs nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu ēdināšanu.
  • Slimnīcas vairs nevar atrast papildu naudu ēdienam arī iekšējos resursos. 
  • Slimnīcas ar VM meklē risinājumus, jo naudas varētu pietikt vien pusgadam.
  • Slimnīcas: pacientiem var nākties piemaksāt par ēdienu vai to nodrošinās piederīgie.

Zupa, otrais ēdiens, maize un vēl dzēriens – tādas ir Ogres rajona slimnīcas pagatavotās pusdienas.

"Man ļoti garšoja, īstenībā es varētu katru dienu pārtikt tikai no šī ēdiena. Viss bija silts, nebija ne pārsālīts, ne pārpiparots, ļoti mērens, kā priekš jaunās māmiņas!" atzina jaunā māmiņa Līga Dukure.

Slimnīcas ēdnīca
Slimnīcas ēdnīca

Ēdināšanu slimnīcās apmaksā valsts, taču tagad par nepilniem četriem eiro trīsreizējā ēdināšana slimnīcās praktiski vairs nav iespējama. Slimnīcas, lai paēdinātu pacientus, meklē iekšējos resursos iespējas, taču tās nu jau ir izsmeltas.

Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāstīja, ka katru dienu slimnīcas virtuve apkalpo vairāk nekā 100 cilvēkus, kuri ārstējas stacionārā, un 100 cilvēkus pansionātā, "par slimnīcas atvēlēto finansējumu slimnieku ēdināšanai 3 reizes dienā, tas nav iespējams".

Slimnīcas ēdnīca
Slimnīcas ēdnīca

Kuldīgas slimnīcas valdes locekle Nellija Kleinberga arī piekrita, ka "ēdināšana ir ļoti smags jautājums šobrīd, jo ar 3 eiro nav iespējams pacientus paēdināt pilnvērtīgi, jo ļoti bieži šie pacienti, kas nonāk slimnīcās, ir stipri novārdzināti sociālās dzīves ietvaros, un labs ēdiens ir reizēm tieši tas, kas palīdz piecelties un atgūt spēkus pēc ilgstošas slimošanas".

Arī ēdinātāji atzīst – par šādu naudu paēdināt kvalitatīvi kļūst aizvien grūtāk, tomēr slimnīcas meklē dažādus kompromisus, lai pacienti tomēr saņemtu siltu ēdienu.

SIA "Aleks un V" pārstāvis Uģis Liģers norādīja, ka veselības aprūpes iestādes aktīvi sadarbojas un, sazinoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju un citām atbildīgajām institūcijām, risina jautājumus par izmaiņām noslēgtajos līgumos.

Slimnīcas palāta
Slimnīcas palāta

"Tomēr ļoti bieži šādas izmaiņas ir nepietiekamas faktiskā izmaksu pieauguma segšanai," atzina ēdināšanas uzņēmuma pārstāvis.

Slimnīcu asociācija šobrīd diskutē ar Veselības ministriju (VM), lai kopīgi meklētu risinājumus, jo naudas pakalpojumu nodrošināšanai varētu pietikt vien pusgadam.

Bet realitāte varētu būt skarba – pacientiem var nākties pašiem piemaksāt par ēdināšanu.

"Ja to valsts nedarīs, tad acīmredzot ir divi veidi – vai nu lūgt, lai piederīgie nes paši savu ēdienu saviem mīļajiem, vai nu barot par tik, cik ir atvēlētā nauda," sacīja Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

"Tā ir viena no izejām, bet tā neatrisinās problēmu, jo, ņemot vērā arī savā ziņā to kontingentu, kas nonāk reģionālajā slimnīcās, tas nebūt ne vienmēr ir maksātspējīgs," potenciālu problēmu ieskicēja Kuldīgas slimnīcas valdes locekle Nellija Kleinberga.

Kad būs kāds risinājums pacientu ēdināšanā, šobrīd nav skaidrs – joprojām notiek diskusijas par slimnīcu nākotni: veselības iestādēm veidojas parādi, valsts finansējums reģionālajām ir kļuvis mazāks. Līdz ar to tiek domāts ne tikai par maksas ēdināšanu  vai mazāku ēdināšanas apjomu, bet arī par dārgo operāciju atlikšanu vai pacientu līdzmaksājuma palielināšanu.

KONTEKSTS:

Latvijas slimnīcām 2023. gadā piešķirts par trešdaļu mazāk naudas, nekā nepieciešams. Tas nozīmē, ka slimnīcām var nākties samazināt pakalpojumu klāstu. Tiekoties ar veselības ministri, 25, janvārī slimnīcu vadītāji panāca vienošanos, ka tuvāko divu mēnešu laikā tam tiks meklēts risinājums. 

Slimnīcu biedrība un veselības darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas deputātiem, aicinot veselības nozarei valsts šā gada budžetā piešķirt vairāk finansējuma. Veselības nozarei budžetā papildu plānoti 85,6 miljoni eiro, kas, pēc nozarē strādājošo domām, nav pietiekami liels pieaugums. Papildus jau iezīmētajam finansējumam būtu nepieciešami vēl apmēram 220 miljoni eiro.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Viņaprāt, attiecībā uz veselības aprūpi arī jāsakārto tās sistēma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti