"Ārkārtas gadījumā būtu labi ņemt vērā citu valstu, piemēram, Francijas un Vācijas, pieredzi bēgļu uzņemšanā un nepieļaut tās pašas kļūdas – birokrātiju un procesu ilgumu. Ja ir ārkārtas situācija, jārīkojas strauji," teica Šlāpins.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt norādīja uz to, ka, mēginot izvēlēties to, kādus un cik kvalificētus cilvēkus vēlamies sagaidīt Latvijā, nevajadzētu uzņemt imigrantus, kas “darītu to, ko paši negribam”, jo tas tālākā nākotnē neveicinās valsts darba ražības izaugsmi.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) bija pārliecināts, ka valdības izvēlētā darba grupa ir pietiekami profesionāla, lai izveidotu kvalitatīvu sistēmu bēgļu uzņemšanai.
Runājot par gaidāmo bēgļu iespējamajām dzīvesvietām, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") skaidroja, ka valsts noteiktajā kārtībā bēgļiem līdz statusa iegūšanai būs jāuzturas Muceniekos. Savukārt pēc statusa saņemšanas, domājams, ka daļu no bēgļiem uzņems atsevišķas ģimenes vai reliģiskas organizācijas, bet citi iebraucēji varēs īrēt dzīvokļus paši.
Nav paredzēts bēgļus koncentrēt Rīgas reģionā, taču jāraugās, lai dzīvesvietas tiktu izvēlētas blakus potenciālajām darba vietām, norādīja iekšlietu ministrs.
Betona izstrādājumu uzņēmuma “Primekss” priekšsēdētājs Jānis Ošlejs klāstīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze liecina, ka vislabāk arābu strādnieki sastrādājas ar latviešiem jauktās grupās, tādēļ būtu prātīgāk, ja viņi būtu izkliedēti dažādos Latvijas reģionos.
Libāņu izcelsmes ārsts un politiķis Hosams Abu Meri ("Vienotība") skaidroja, ka sīrieši ir strādīga tauta, turklāt tādēļ uzņēmējiem nebūtu jābaidās, ka viņi, šeit ieradušies, negribēs strādāt, taču valstij jāgarantē iespēja apgūt valsts valodu.
“Kamēr tu nezini valodu, tu neko nevari,” sacīja Abu Meri, apliecinot, ka, mācoties divreiz nedēļā, latviešu valodu iespējams apgūt gada laikā.
Ar 50 eiro mēnesī valodas apmācībām nepietiek, teica Kozlovskis, norādot: tam būs iespējams piešķirt papildu finansējumu no tiem 6000 eiro, ko valsts saņems par katru uzņemto bēgli.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Atbilstoši jaunākajam Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 patvēruma meklētājiem Latvijai, iespējams, būs jāuzņem 776 cilvēki.
Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apsver iespēju ļaut patvēruma meklētājiem sākt strādāt agrāk, nekā līdz šim. Šobrīd šie cilvēki saņem darba atļauju tikai pēc deviņiem mēnešiem, ja līdz tam nav pieņemts lēmums ar bēgļa statusa piešķiršanu vai noraidīšanu. Tiek plānots laika posmu samazināt līdz trīs mēnešiem.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
