Arī Latvija grib patvēruma meklētājiem ātrāk ļaut strādāt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera aicinājuma ļaut patvēruma meklētājiem ES valstīs strādāt jau no pirmās dienas, Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē LTV stāstīja, ka Latvijā jau iepriekš apsvērta iespēja ļaut patvēruma meklētājiem strādāt algotu darbu ātrāk, nekā tas iespējams tagad. 

Šobrīd šie cilvēki saņem darba atļauju tikai pēc deviņiem mēnešiem, ja līdz tam nav pieņemts lēmums ar bēgļa statusa piešķiršanu vai noraidīšanu.

“Mēs apsveram domu, ka mēs varētu ļaut strādāt, ja trīs mēnešu laikā nav lēmums pieņemts, tad pēc trīs mēnešiem viņi varētu sākt strādāt,”sacīja  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

 Patvēruma meklētāji varētu strādāt pašā patvērumu meklētāju centrā  “Mucenieki” vai Ropažu pašvaldībā, “mēs varētu formēt to no Eiropas līdzekļiem, tad to varētu sākt darīt arī no pirmās dienas”, pauda Roze.

Lai veiksmīgāk bēgļus integrētu sabiedrībā, valsts plāno arī veidot speciālu centru, kā arī meklēt aizbildņu jeb atbalsta ģimenes. To trešdien Saeimas izbraukuma sēdē, kas notika patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” Saeimas deputātiem sacīja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 9.septembrī, izbraukuma sēdē apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”, lai klātienē noskaidrotu, kā centrs strādā, informēja Saeimas Preses dienests.

Latvija varēs izvēlēties konkrētus patvēruma meklētājus, kurus uzņemt. Šajā procesā konkrētie patvēruma meklētāji nevarēs atteikties doties uz Latviju, savukārt mūsu valstij ir tiesības patvēruma meklētājam atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja tiek konstatēts iespējams apdraudējums drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, deputātiem teica Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze deputātus informēja, ka patlaban patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitināti aptuveni 50 cilvēki, tostarp deviņi skolas vecuma bērni. Viens no viņiem mācās skolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, savukārt pārējie apmeklē mazākumtautību – ukraiņu un krievu – skolas.  Siliņa atzīmēja, ka tiesiskais regulējums Latvijā šobrīd neparedz, ka skolas vecuma patvēruma meklētājiem obligāti jāapmeklē latviešu skolas. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli – bērniem tiek dota iespēja mācīties skolā, kuras pamata mācību valoda ir viņiem saprotama, sacīja IeM parlamentārā sekretāre.

Deputāti interesējās, kādu informāciju saņem patvēruma meklētāji, ierodoties Latvijā. Roze sacīja, ka šie cilvēki tiek informēti par valsti, kurā atrodas, viņu pienākumiem, kā arī tālākajām procedūrām, taču šiem cilvēkiem finansējuma trūkuma dēļ netiek mācīta latviešu valoda, kā arī, piemēram, kultūra un vēsture. Tiesa, „Muceniekos” ir nodrošināta iespēja latviešu valodu mācīties tiešsaistē, taču tas nav obligāts patvēruma meklētāju pienākums, teica  Siliņa.

Latvijā patvēruma meklētāji dienā saņem pārtikas naudu 2,15 eiro apmērā. Savukārt cilvēki, kuriem piešķirts bēgļa statuss, vienu gadu saņem pabalstu 256 eiro apmērā, bet alternatīvā statusa saņēmēji šādu pabalstu saņem deviņus mēnešus, informēja IeM parlamentārā sekretāre.

Ar patvēruma meklētāja dokumentiem cilvēks nevar ceļot, kā arī pirmos deviņus mēnešus – strādāt, taču patvēruma meklētājiem ir tiesības brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā, kā arī brīva izvēle – dzīvot „Muceniekos” vai arī atrast iespēju dzīvot, piemēram, ģimenēs, papildināja  Siliņa.

Patlaban patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” vienlaikus var izmitināt 100 cilvēkus, bet ārkārtas gadījumā – ne vairāk kā 200 cilvēkus. Ņemot vērā bēgļu krīzi, kas šobrīd skārusi Eiropu, „Muceniekus” nākamgad plānots paplašināt, deputātiem teica  Roze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti