Atšķirības starp skolām izteiktas arī galvaspilsētā
Savulaik tika daudz runāts par atšķirībām pilsētu un lauku skolās. Bet arī galvaspilsētā izrādījās – atšķirības skolu starpā ir pat ļoti izteiktas.
To veicina fakts, ka 42% vidusskolu ir pustukšas vai tajās mācās mazāk par 25 bērniem klasē. Un dati apliecina - jo mazāks bērnu skaits, jo biežāk ir sliktāki eksāmenu rezultāti. Lielākās skolās arī skolēnu sekmes eksāmenos ir labākas.
Rīgā noslāņošanos pavada vēl viens aspekts - valoda. Mazākumtautību skolās biežāk eksāmenu rezultāti ir sliktāki. Ir arī ļoti labas krievu skolas, taču biežāk pēc eksāmenu rezultātiem tieši tās ir pēdējās vietās.
No tā izriet nākamie secinājumi - krievu skolās, sevišķi mikrorajonos, izglītības kvalitāti pasliktina skolotāju trūkums, īpaši - latviešu valodā.
Krievu skolu latviešu valodas skolotāji un arī vecāki turklāt sūdzas par nepiemērotiem mācību materiāliem.
Lai bērniem skola tiešām būtu kā iespēja, turklāt pēc iespējas līdzvērtīga neatkarīgi no skolas kurā mācās, šīs problēmas būtu jārisina.
Skolu apvienošana atkarīga no pašvaldības
Skolu apvienošana ir un paliek galvenais virziens, ko visbiežāk min izglītības kvalitātes uzlabošanai. Lēmumi te atkarīgi no pašvaldības. Šinī gadījumā – Rīgas domes.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldības rīcībā, vismaz Rīgas pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai skolas apvienotu un meklētu iespēju samaksāt labam speciālistam, kas pasniedz," norāda Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.
Turpretim Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") ir citās domās: "Šajā situācijā es droši vien uzsvērtu, ka izdarīt var tikai kaut ko, sadarbojoties valstij un pašvaldībām. Ja mēs prasīsim, ko var izdarīt tikai Rīgas dome vai tikai Izglītības un zinātnes ministrija, tad mēs paliksim tur, kur mēs esam."
Priekšlikumi par to, ko darīt, ir. Skolu tīkla pētnieks Jānis Turlajs uzskata – problēmskolas ar mazu skolēnu skaitu un zemu izglītības kvalitāti jāapvieno ar spēcīgākajām. Un tā risināt gan skolēnu atpalicības, gan skolotāju trūkuma problēmu.
Risinājumi: apvienot skolas, izveidot valsts līmeņa akreditāciju
Taču to, kas notiek dzīvē, rāda piemērs ar šīm divām skolām Purvciemā – 64.latviešu ar ļoti labām sekmēm un 74.krievu ar vājām. Abas šķir tikai sporta laukums.
"Un es zinu, ka pirms dažiem gadiem, kad šai 64.skolai bija problēmas ar telpām – skolēnu pieplūduma dēļ, savukārt kaimiņu skolai telpas bija pārpārēm, tad šīs vidusskolas direktors piedāvāja pievienot šo kaimiņu skolu un kopā iet uz priekšu tālāk. Un tas neesot izdevies, jo pret esot bijusi gan skolas vadība, gan vecāki. Un – tātad – mums ir jādomā, kā panākt, lai šo skolu gan vadība, gan skolēnu vecāki saprastu, ka tā turpināties vairs nevarēs, ka kaut kas jādara un ka šis būtu vislabākais risinājums," uzskata Turlajs.
Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Arvila Ašeradena priekšlikums – spēcīga skolu akreditācijas institūcija.
"Un es redzētu, ka ja mēs iedarbinātu šādu akreditācijas mehānismu, tas process virzītos daudz straujāk uz priekšu. Jo skolai tiktu izteikts brīdinājums – ja, teiksim, pusgada vai gada laikā netiek novērta viena vai otra nepilnība, skola var tikt slēgta. Tas būtu skaidrs signāls politiķiem tomēr vai pašvaldības politiķiem – tātad mums ir jārīkojas! Jo – skola neatbilst tam standartam, ko valsts ir noteikusi. Es redzu, ka šāds mehānisms būtu tuvākajā laikā iedarbināms un tas nav nekas sarežģīts," uzskata Ašeradens.
Ekspertam gan ir bažas, ka tas var novest atpakaļ pie sliktās prakses
"Tas, ko ierauga tas pārbaudītājs, ir tas, kas tiek viņam sagatavots uz brīdi, kad viņš ierodas skolā. To man arī ir Valsts valodas centrs teicis, ka uz to brīdi, kad viņi aizbrauc, tur it kā viss notiek. Tikko viņš ir pa durvīm ārā, tā tur vairs neviens latviešu valodā nerunā un viss notiek pa vecam! Es domāju, tad tai ir jābūt super komisijai – tādai, kas dziļi var iedziļināties un dzīvot tajā skolā un tiešām saprast, kā tur tas viss notiek," uzskata Turlajs.
Cits priekšlikums - nojaukt dalījumu latviešu un krievu skolās
Marija Golubeva – izglītības politikas pētniece un tagad jau Saeimas deputāte grib vispār nojaukt dalījumu latviešu un krievu skolās – lai visi mācās kopā:
"Klasei ir jābūt vienotai. Nevar būt tā, ka mēs ļoti ilgu laiku uzturējām šos sistēmu, ka mēs pēc būtības it kā aizbildinoties ar to, ka šī ir mazākumtautību kultūras uzturēšana, mēs pēc būtības tādu getoizāciju atbalstām. Un pašlaik mēs tikai palielinām latviešu valodas proporciju skolās, bet mēs nedomājam, kā atbalstīt šos skolēnus, lai viņi justos piederīgi un lai viņi justos pilnvērtīgi saimnieki šajā zemē un to var panākt, ja viņi mācās kopā."
Rīgas dome savus priekšlikumus vēl tikai gatavojot. Tomēr skolu tīklā tāpat kā līdz šim būtiskas izmaiņas nesola – varot būt runa tikai par kādiem pāris slēgšanas vai apvienošanas gadījumiem. Bet - lai vispār jebkurš no risinājumiem virzītos uz priekšu - izšķirīga būs valdības politiķu griba un spēja rīkoties aktīvāk.
"Ir jābūt valsts intervencei. Ja pašvaldība nepilda noteiktos valsts uzstādījumus, tad ir zināmas ietekmēšanas sviras. Varbūt viņas nav ļoti spēcīgas, bet es domāju, ka līdz šim tas nav noticis pietiekamā mērā! Tur ir vienkārši jābūt politiskai gribai to risināt, jāstrādā, jāsēžas ar Rīgas domi. Izglītības pārvaldē Rīgā – es domāju, ka nav tur tādas problēmas. Tur būtu gatavi šo te skatīt. Ir vajadzīgs tieši tā – no politiķiem atbalsts! Šobrīd problēmas ir politiskajā līmenī," rezumē Turlajs.
