SKDS aptauja: vecāki par bērnu potēšanu pret Covid-19 – lielākoties neizlēmīgi

Vairākums vecāku vai nu šaubās, vai arī viņiem ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai viņi ir gatavi vakcinēt pret Covid-19 savus 5 līdz 11 gadus vecos bērnus, liecina aptauja, kuru pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS. Šāda attieksme ir arī vecākiem, kuri paši vakcinējušies, tiklīdz radusies pirmā iespēja.

Decembra sākumā veiktā pētījumā respondentiem jautāts, vai un kad viņi potējušies pret Covid-19 paši, par iemesliem, kādēļ viņi ir tā rīkojušies, un par viņu attieksmi pret savu bērnu vakcināciju, ko plānots uzsākt jau šogad. Bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem potēšanās nebūs obligāta.

“Vecāki, kuri paši potējušies pavasarī vai vasaras sākumā, demonstrē vispozitīvāko attieksmi pret bērnu vakcināciju.


Tāpat ir ar tiem, kuri par savas potēšanās galveno iemeslu nosauca vēlmi aizsargāt sevi un ģimeni no inficēšanās vai arī palīdzēt “apdzēst” pandēmiju,” aptaujas rezultātus komentē SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Aptauja pēc LSM.lv un Rus.lsm.lv pasūtījuma veikta no 1. līdz 6.decembrim, izmantojot WEB paneļu (CAWI) metodi. Tajā piedalījās 1039 respondenti 18 līdz 75 gadu vecumā, no kuriem pēc tam tika izdalīti tie, kuri ir vecāki piecus līdz 11 gadus vecam bērnam (kopumā 252 cilvēki).

Atbildes uz jautājumu par laiku, kad respondenti potējušies paši, sociologi sadalījuši “psiholoģiskajos” periodos: lielais vakcīnu deficīts, kāds bija ziemā un agrā pavasarī; masu brīvprātīgā vakcinēšanās maijā un jūnijā, kad piekļuve potēm tika atvērta visiem, kas vēlas, un ne par kādiem ierobežojumiem nevakcinētajiem vēl nebija ne runas; vasaras mēneši, kad aktivitāte jūtami samazinājās, un visbeidzot rudens, kad vakcinācijas temps atkal palielinājās, valdībai padarot stingrākus noteikumus nepotētajiem. 

Kopumā atbilžu sadalījums atbilst Veselības ministrijas datiem par vakcinācijas kampaņas gaitu: lielākā (36%) respondentu grupa ir tie, kuri atbildēja, ka potējušies tieši maijā vai jūnijā, otra lielākā grupa (23%) – septembrī–novembrī. Tikai 16% respondentu pavēstīja, ka nav vakcinējušies (tas ir arī tuvu oficiālajiem datiem, no kuriem izriet, ka līdz 3. decembrim vakcinējušies apmēram 75% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju, tātad nepotēto bija apmēram 25%).

Jautājums kopumā parādīja izteiktu saistību starp vecāku vakcinēšanās laiku un viņu gatavību potēt savus bērnus.

No maijā un jūnijā potētajiem kopumā 57% pauda pozitīvu attieksmi pret bērnu potēšanu pret Covid-19 (“noteikti jā” un “drīzāk jā”). Tomēr arī šajā grupā 28% paziņoja par kopumā negatīvu attieksmi (atbildes “drīzāk nē” un “noteikti nē”). Vēl 15% atzina, ka nespēj formulēt savu attieksmi. 

Tiem, kuri potējušies rudenī, attieksme ir diametrāli pretēja: 51% respondentu šajā grupā bija kopumā pret, bet pozitīvs viedoklis (turklāt tika ar formulējumu “drīzāk jā”) bija 13%, un vēl 26% aptaujāto nebija atbildes.

Polarizētie viedokļi nav negaidīti, uzskata Arnis Kaktiņš. Pēc viņa domām,

drīzāk jāpievērš uzmanība lielajam skaitam respondentu, kuriem ir piesardzīga nostāja vai kuri vispār nav spējuši sniegt kādu atbildi.


Piemēram, maijā un jūnijā potējušos grupā (nosacīti viņus var saukt par “vakcinācijas entuziastiem”) 36% pavēstīja, ka ir “drīzāk gatavi” vakcinēt savus bērnus. 22% – ka “drīzāk nav gatavi”, un 15% vispār nespēja sniegt atbildi. Tādējādi konkrēta viedokļa nebija trim no četriem respondentiem (73%) šajā grupā.

Septembrī–novembrī potējušo grupā šādu atbilžu summa ir gandrīz identiska – 69%, lai gan sadalījums atšķiras: “drīzāk jā” – 13%, “drīzāk nē” – 30%, “nav atbildes” – 26%.

Vislielāko gatavību vakcinēt bērnus demonstrē respondenti, kuri pavēstījuši, ka potējušies tāpēc, lai “palīdzētu pārtraukt šo pandēmiju” vai “aizsargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas”. Šajās grupās kopumā pozitīvu attieksmi pret bērnu vakcinēšanu pauda attiecīgi 66% un 62%. Starp tiem, kuri atzina, ka potējušies valdības “spiediena” dēļ, attieksme ir izteikti negatīva – 77%.

Tomēr arī šajā gadījumā par stingru pozīciju runāt ir grūti. Starp tiem, kuri potējušies, lai “aizsargātos no saslimšanas”, kopumā 72% pauda piesardzīgu vai nenoteiktu attieksmi pret bērnu vakcinēšanu (“drīzāk jā” – 36%, “drīzāk nē” – 15%, “nav atbildes” – 21%). Starp tiem, kuri vakcinējušies “spiediena dēļ”, šādas nenoteiktas atbildes sniedza 55% (attiecīgi 1%, 32% un 22%).

“Varam pieņemt, ka cilvēki saista vakcinēšanos ar zināmu risku. Acīmredzot viņi bijuši gatavi riskēt paši, taču nav gatavi riskam pakļaut savus bērnus. Šī ļoti piesardzīgā attieksme parādās gan starp vakcinācijas entuziastiem, gan starp tiem, kuri vēlas pasargāt sevi un ģimenes locekļus. Nav izslēgts, ka cilvēki spriež šādi – ja vecākie ģimenes locekļi, īpaši vecmāmiņas un vectētiņi, jau ir aizsargāti ar potēm, tad bērnu vakcinācija nedos papildu aizsardzību, jo paši bērni absolūtajā vairākumā gadījumu slimo viegli,” komentē Kaktiņš.

”Ja valdība nopietni nodomājusi virzīt bērnu vakcināciju, tai būs jāatrod ļoti pārliecinoši argumenti, kas  būs skaidri un saprotami mērķauditorijai.

Bet tā, kā redzam, ir ļoti liela. Svarīgi saprast, ka nav teikts, ka arī tie, kuri izvēlējušies atbildes “drīzāk nē” un “nav viedokļa”, noteikti ir pārliecināti “antivakseri”. Viņu lielais skaits, kā man šķiet, liecina par pilnīgi dabīgām bažām un šaubām, un līdz ar to par tādas informācijas deficītu, kas viņiem būtu pārliecinoša, autoritatīva un izraisītu uzticību,” uzskata Kaktiņš.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt