Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atkal saasinājusies, un, sākot ar augustu, nelegālo robežšķērsotāju skaits sasniedzis šā gada marta līmeni.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Jurijs Vlasovs bažījas, ka gaidāms vēl straujāks nelegālo migrantu pieplūdums.
"Augustā uz robežas sāka veidoties saspīlējums attiecībā uz mēģinājumiem nelegāli ieceļot Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses. Pašlaik jau 285 personas ir mēģinājušas nelegāli šķērsot robežu. Vidēji dienā tās ir 12–15 personas. 2. un 3. augustā bija vairākas grupas pa 25 cilvēkiem, kuras vienlaikus mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu," stāstīja Vlasovs.
Saistībā ar iespējamu Baltkrievijas režīma atkārtoti organizētu hibrīduzbrukumu, kā arī Baltkrievijas atbalstu Krievijas izvērstajam karam Ukrainā augusta sākumā Ministru kabinets atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Vlasovs uzsvēra, ka palīgā robežsargiem ir devušies policijas darbinieki.
"Vienlaicīgi katrā robežapsardzības nodaļā atkarībā no situācijas atbalstu mums sniedz četras Valsts policijas amatpersonas, patrulējot pierobežas joslā, kā arī mobilā patruļa un kājnieku patruļa, patrulējot kopā ar robežsargiem. Palīdzība tika lūgta arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet diemžēl viņi nevar sniegt atbalstu, jo viņiem ir savas aktivitātes," piebilda robežsardzes pārstāvis.
Latvijas robežai nepieciešama visaptveroša pieeja, lai stiprinātu iespējas gan reaģēt uz šādiem uzbrukumiem, gan arī vispār kontrolēt migrācijas plūsmas, uzsvēra IeM valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš.
"Šīs kapacitātes stiprināšanas ietvaros tiek pievērsta liela uzmanība, lai stiprinātu gan Daugavpils pārvaldi un spēju izmitināt aizturētos ārzemniekus centrā, gan migrantu skrīninga telpu pielāgošanai Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldē, kā arī, protams, notiek darbs, lai stiprinātu mūsu kapacitāti arī Muciniekos, lai tur varētu izmitināt tās personas, kuras ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumus," norādīja Āboliņš.
Pašreizējā situācija liecina, ka robežsardzei ir jābūt gatavai hibrīduzbrukumiem gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas puses. Arī Vlasovs piekrita tam, ka ir nepieciešama robežsardzes kapacitātes stiprināšana, tostarp arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra "Daugavpils", kur pašlaik atrodas 35 cilvēki, paplašināšana.
"Kad rodas situācijas saspīlējums, kad krasi pieaug nelegālo imigrantu skaits, tad mūsu centrs nevar uzņemt tādu skaitu. Centrā vienlaicīgi var uzturēties 84 aizturētās personas.
Izmantojam pat Valsts policijas izolatora otro stāvu, bet tas ir pagaidu risinājums," norādīja robežsardzes pārstāvis.
Šobrīd IeM izvērtētie un sagatavotie projekti par aizturēto ārzemnieku centra "Daugavpils" paplašināšanu un migrantu skrīninga telpu pielāgošanu Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldē, kā arī migrantu pagaidu uzņemšanas centra izbūvi ir iesniegti Eiropas Komisijā, lai saņemtu finansējumu šo projektu īstenošanai.
