Vairākas brigādes jau trešo diennakti cenšas stiprināt Jēkabpils aizsargvalni Daugavas kreisajā krastā. Darbi nerimst ne mirkli.
Vispirms krastam tiek uzklāta plēve. Tad virsū tiek likti smagi smilšu maisi. Pāri tam tiek nobērta zemes kārta. Šāds valnis ir apmēram kilometra garumā. Ik pa brīdim var redzēt mazas tērcītes, un vietās, kur ūdens sūcās, ir salikti maisi. Taču dažviet blakus izveidojas vēl kāda sūce.
Vienā no kritiskajiem punktiem valnī redzams ūdens, kas ir sūcies. Lai gan vieta ir stiprināta ar maisiem, tā jau mazliet nobrukusi.
Ledus masa spiežas valnī, jo Daugava tur met loku un veido gultni. Valnis ir pārmircis. Turklāt nelielā posmā valnim pa ārmalu izbūvēts gāzes vada atzars. Šī iejaukšanās dambja struktūrā ir to vājinājusi. Tas viss kopā rada bažas par izturību.
"Situācija ir stabili dramatiska, jo dambis var neizturēt jebkurā brīdī, ja tas ledus sāk, piemēram, kustēties, kamēr nav līdz galam nostiprināts [valnis]. Var notikt jebkas. [Pašlaik ledus] nav izkustējies. Un pie tā, kā ūdens krītas, nav nekādas pārliecības, ka tas vispār izkustēsies šobrīd," sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Patiesībā Jēkabpili sargā nevis dambis, kas būtu kārtīga hidrobūve, bet gan zemes valnis, kas īsti nav piemērots šādai stihijai.
"Dambjiem ir sava tehnoloģija, kā tur mālains grunts, akmeņaina... Tajā laikā, lai aizsargātu pilsētu, 1986. gadā, ja nemaldos, dabūja finansējumu un bēra šo dambi no materiāliem, kas bija pieejami. Lai nosargātu nevis ūdens iekļūšanu pilsētā, bet gan ledus iekļūšanu pilsētā. Valnis, kas aizsargāja pilsētu no ledus masām," zināja stāstīt Ragainis.
No kanalizācijas akām šaipus valnim turpina spraukties ūdens. Tas esot saistīts ar ģeoloģiskiem procesiem. Valnis atrodas uz dolomīta.
"Dolomītam ir daudz un dažādas plāksnes. Un, ūdenim spiežot, kaut kur citur tas spiežas ārā. Parasti no dolomīta uz Daugavu ūdens iet. Tagad, kad spiež uz šejieni, loģiski, ka nāk ārā kādi gruntsūdeņi," norādīja domes priekšsēdētājs.
Lieljaudas sūkņus vēl neesot vajadzības izmantot. Tos liks lietā, kad situācija normalizēsies un ūdens nepieplūdīs.
"Nav vērts sūknēt pieplūstošu ūdeni, jo tad notiek ūdens cirkulācijas stimulēšana, notiek vairāk dambja skalošana un citas lietas. Tas vēl vairāk samazina stiprību. Tāpēc jāpagaida, lai nomierinās," norādīja VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
Savukārt ar Krustpils aizsargvalni situācija ir daudz labāka. Valnī neredz tikpat kā nekādus bojājumus.
"Dambis ir rekonstruēts pēc citas tehnoloģijas, tur Daugavas puse ir betonēta. Tāpēc tas ir krietni izturīgāks un krietni vairāk spēj cīnīties pret šādām stihijām," sacīja Ragainis.
Arī labajā krastā ūdens vēl nav pilnībā atstājis māju pagalmus, tomēr situācija tur tiek raksturota kā droša.
Taču kreisajā krastā, kur nebūs nostiprināts valnis visa bīstamā kilometra garumā, iedzīvotāji vēl nevarēs atgriezties mājās, lai gan līmenis nokrities un satiksmei jau atvērtas dažas ielas.
KONTEKSTS:
Jēkabpils novadā ir spēkā sarkanais brīdinājums par plūdiem. Iepriekš tik lieli plūdi Jēkabpilī bijuši 1981. gadā, kad ūdens līmenis sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Hidrologi uzlabošanos tuvākajās dienās neparedz. Piektdien, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
Pirmdien, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils turpina samazināties, pilsētā cer uzsākt applūdušo teritoriju ūdens atsūknēšanas darbus.
