“Pastāv mīts, ka kūlas ugunsgrēki ir kontrolējami, tomēr mūsu prakse liecina, ka ne vienmēr ir tā. Piemēram, viens zemes īpašnieks Salaspilī aizdedzināja kūlu un it kā kontrolēja to un it kā kārtīgi nodzēsa, aplejot to ar ūdeni, tomēr pēc pāris stundām viņš konstatēja ka tuvējais malkas šķūnītis jau ir liesmās,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha.
Viņa atgādina, ka kūlas ugunsgrēkos deg ne tikai zeme, bet arī cieš un bojā iet cilvēki. 2016. gadā šādos ugunsgrēkos cieta septiņi, bet bojā gāja viens cilvēks. Turklāt pērn nodega arī 39 ēkas.
Šaboha gan atzīst, ka ik kūlas ugunsgrēku daudzums un apmēri bieži ir atkarīgi no laika apstākļiem. Ja ir silts un mitrs, tad ātri izaug jauna zāle, un kūlas ugunsgrēku ir mazāk.
“Šogad kūlas ugunsgrēku skaits ir mazāk kā puse no pagājušā gada apmēriem. Pavasaris, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir krietni siltāks un mitrāks. Līdz ar to mēs ceram, ka drīz jaunā zāle sazaļos un kūlas dedzināšanas sezona beigsies,” pauda Šaboha.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Naudas sods ir no 280 līdz pat 700 eiro.