Īles luterāņu baznīca datēta ar 17. gadsimtu, kad uzbūvēta pirmā baznīcas ēka. 1905. gada nemieros tā nopostīta, bet jau 1908. gadā atklāta no jauna.
Vēlreiz tā cietusi Otrā pasaules kara laikā un 1945. gadā tikusi slēgta.
Draudzes priekšniece Lilija Gaile stāstīja, ka, salīdzinot ar citiem dievnamiem, Īles baznīcai, kas padomju gados bijusi daļa no sanatorijas, esot paveicies.
“Šeit tika glabāti dēļi, jo daudz ko sanatorijai pašai vajadzēja remontēt. Vienkārši viņiem bija tāda iespēja, ka viņi attīrīja kalna teritoriju, un līdz ar to arī bija materiāls, un tas tika šeit glabāts,” stāstīja Lilija Gaile.
Ceļš uz baznīcas atdzimšanu aizsākās 2016. gadā, kad to pavisam nejauši ieraudzīja diriģents Ints Teterovskis, un Baznīcu naktī durvis tika pirmoreiz atvērtas.
Neraugoties uz to, ka telpu iekārtojums neatbilst vispārpieņemtajam dievnamā un, lūkojoties uz augšu, vietumis redzamas debesis, reizi mēnesī šeit notiekot dievkalpojums.
Esot nosprausta arī vīzija, kā nelielajai draudzei vismaz daļēji mēģināt saglābt seno ēku.
“Tāpēc tie koncerti, tāpēc te tiek kāzas taisītas un bērniņi kristīti, un arī paši draudze, cik nu esam, ziedojam baznīcas jumtam. Krājam naudiņu visi,” stāstīja Lilija Gaile.
Šogad pabeigta arī īpašuma dokumentu sakārtošana, un šoreiz talka veltīta pameža izzāģēšanai baznīcas teritorijā. Talkas organizatori - Vides aizsardzības klubs - stāstīja, ka baznīcu glābšanas talkas organizējot jau kopš 1985. gada.
Talka Īlē esot scenārijā filmai, kas tiekot uzņemta par dziesminieku tradīcijām.
“Tais senajos astoņdesmitajos gados talkas vienmēr pavadīja dziesminieki. Vienas lieta ir noorganizēt talku un glābt baznīcu, bet otra lieta ir sapulcināt tos cilvēkus, ar viņiem sadraudzēties un plānot kādas tālākas ieceres, lai tajā vietā paliktu aktīvisti, kas par to vietu turpina rūpēties,” norādīja Vides aizsardzības kluba pārstāve Diāna Ulme.
Atmodas laika entuziasms gan esot krietni noplacis. Arī lauki paliek aizvien tukšāki, tomēr īlenieki tic, ka izdosies piesaistīt arī kādu projektu un daudzpiedzīvojusī baznīcas ēka tomēr atgūs seno godību.
