Salacgrīvas novada bioloģiskā zemnieku saimniecība „Gobas”, kur pamatnodarbošanās ir šķirnes aitu audzēšana, ir viena no 26 novada saimniecībām, kurai būs piemērota 50 procentu nekustamā īpašuma atlaide. Saimniece Anita Damsone to vērtē kā būtisku ieguvumu: “Jā, protams, 50 procenti no šī nodokļa - tas diezgan daudz ir! Mēs, mazās saimniecības, noteikti šo domes soli novērtējam daudz, daudz labāk, jo mēs jau skaitām katru centu. Un arī mēs jau domājam un dzīvojam zaļi, tā ka tas ir apsveicami.”
Salacgrīvas novadā pirms pieciem gadiem pieņemta Zaļā novada deklarācija, ar to nosakot, ka videi draudzīga saimniekošana būs galvenais pamatprincips. Arī šī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide ir viens soļiem tā īstenošanā.
Turklāt nodokļa atlaide ir ne tikai atbalsts bioloģiskajai saimniekošanai, bet arī lašupei Salacai.
“Mēs redzam, kā Salaca aizaug, līdz ar to rodas jautājumi par lašu un taimiņu nārsta vietām. Tādēļ ir jautājums, kā mēs nākotnē varam samazināt visus šos procesus, barības vielu un nitrātu ieplūšanu upē. Un no bioloģiskās lauksaimniecības neveidojas tik intensīvs šāda veida piesārņojums, tāpēc mēs piedāvājam samazināt nekustamā īpašuma nodokli bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Un tā mēs dodam ziņu, ka šī politika ir mūsu novadā,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Līdz ar nodokļa atlaidi novada budžetā ienāks par apmēram 11 tūkstošiem eiro mazāk, bet pašvaldībā vērtē – aizauguma izpļaušana Salacā izmaksā daudz vairāk. “Ilgtermiņā tas varētu nest arī ekonomisku labumu, jo vienu vasaru mums izpļaut Salacas lejteci izmaksā 26 tūkstošus,” norāda Straubergs.
Novadā īstenoti arī vairāki ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti, lai Salacā neieplūstu neattīrīti notekūdeņi. Kopumā, kā stāsta uzņēmuma SIA „Salacgrīvas ūdens” valdes loceklis Kaspars Krūmiņš, ūdens saimniecības sakārtošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, pusotra miljona eiro pašvaldības līdzfinansējums. “Pašlaik mēs atrodamies Vecsalacas ciemā pie jaunizbūvētām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Šis ir vienīgais ciems, kur līdz tam faktiski notekūdeņu attīrīšana nenotika. Ja Vecsalacā dzīvo aptuveni 220 cilvēki, tad šī ir notekūdeņu plūsma, kas līdz šim pa tiešo ieplūda lašupē – Salacā. Tagad šie ūdeņi tiek attīrīti,” stāsta Krūmiņš.
Tomēr, kā liecina veiktie pētījumi, visvairāk piesārņojuma upē un jūrā nonāk no lauksaimniecības un mežsaimniecības, tādēļ ir iecere lauksaimniecības zemēs izmēģināt Latvijā vēl maz zināmu metodi – biofiltrus. “Tas ir ārkārtīgi lēts risinājums. Biofiltri ir pavisam vienkārša sistēma, kur pa grāvi tekošais ūdens tiek iztecināts cauri skaidām, koku mizām, salmiem. Un šīs skaidas absorbē, reaģē ar šīm organiskajām vielām un ūdens beigās ir ar pavisam citu kvalitāti,” saka Straubergs.
Šos biofiltrus eksperimenta kārtā Salacgrīvas novadā ir iecerēts uzstādīt pavasarī, ja secinājumi būs pozitīvi, tad tas būs vēl viens no soļiem, kas tiks ieviests, lai pasargātu Salacu no aizauguma.
