Zemnieki cer uz lielāku pieprasījumu
Bioloģiskās lauksaimniecības nozares ikgadējā konferencē apvaicātie zemnieki uz aizvadīto gadu raugās bez liela optimisma:
"Mums ir bioloģiskie graudi un arī kartupeļi. Pērn bija zaudējumu gads, bet cerēsim, ka šis gads būs labvēlīgāks ražas, laika apstākļu un arī cenas ziņā."
"Nu, labi, nosala, bet mūsu saimniecībā aug piecas kultūras, un ir ļoti labi, ka saimniecībai ir arī blakus pārstrāde, kura ir tā, kas izglābj uzņēmumu kopumā tad, kad kaut kas nosalst."
"Ir kultūras, kuras ir ar plusa zīmi, bet graudi ir mīnusos, tas skaidrs. Bet, tā kā mums ir arī augļi un dārzeņi, tad tas pavelk uz augšu."
Savukārt vaicāti par nozares potenciālu un pieprasījumu pēc ekoloģiski izaudzētās dažāda veida produkcijas, daļa saimniecību atzīst, ka nenovēro būtisku izaugsmi, jo pircēju iespējas krietni ietekmējusi pēdējo gadu ekonomiskā situācija.
"Pieprasījums ir, bet ne tik liels, kā mēs, bioloģiskie ražotāji, gribētu.
Tas, kas šobrīd to pieprasījumu mazliet bremzē, ir tas, ka cilvēks šobrīd izvēlas to, ko viņš var atļauties no sava maciņa. Bioloģiskais zemnieks nevarēs konkurēt ar integrēto vai konvencionālo, jo viņam tās iespējas ir mazākas. Protams, mums tāpat būtu jāmeklē veids un iespējas uz esošo mūsu platību iegūt lielākas ražas un kvalitāti, bet šobrīd mēs esam starta posmā vēl," sprieda Lāsma Jefimova.
"Jo vairāk pieprasīs, jo vairāk mainīsies arī cenas tai produkcijai, bet mēs kā bioloģiskie pēc pārliecības arī ticam, ka tā ir nākotne, cilvēki arvien vairāk aizdomāsies un pieprasījums dabīgi augs," atzina Ilze Lipska.
"Es gribētu teikt, ka pieprasījums pēdējos gados tieši aug un arī pagājušajā gadā tās visas salnas..., labi, nosala fiziski ogas kā tādas, bet bioloģiskajai pārstrādes produkcijai pieprasījums aug," piebilda Ieva Spriža.
"Mūsu saimniecība pamatā strādā ar pārstrādātājiem, un mazumtirdzniecībā mēs gandrīz vispār neesam, un līdz ar to mēs varam tikai nojaust, ko dara gala patērētājs. Tā nojauta šobrīd ir diezgan pesimistiska. Ja skatāmies šo gadu, tad līgumi ar pārstrādātājiem ir mazāki un tā tendence ir lejupejoša šobrīd," atzina Artis Lielbārdis.
"Dobeles dzirnavnieks" novēro augošu pieprasījumu pēc bioloģiskajiem graudiem
Graudu pārstrādes uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" vadītājs Kristaps Amsils lēsa, ka tieši bioloģisko graudu piegādātāju skaits pērn nedaudz krities, bet iepirkto bioloģisko graudu apjoms uzņēmumā ik gadu pieaug un pieprasījums pēc tiem augšot arī turpmāk. Šogad graudu pārstrādātājs plāno pieņemt aptuveni 65 000 tonnu bioloģisko graudu.
"Tā situācija nebija viegla nevienam, īpaši 2022. gadā, kad cenas uzlēca kosmosā, un mēs redzējām nobīdi, jo samazinājās pirktspēja un daudzi tomēr deva priekšroku konvencgraudiem, un to mēs dzirdējām no daudziem mūsu partneriem visur Eiropā – gan Vācijā, gan Skandināvijas valstīs," sacīja Amsils.
"Bet šobrīd mēs tiešām novērojam pastiprinātu pieprasījumu pēc bioloģiskajiem graudiem no visiem tirgiem, kuros mēs darbojamies,
tā iemesla dēļ, ka šogad daudzās valstīs bija mazākas ražas vai kvalitātes problēmas. Ja salīdzinām, tad konvencionālo auzu cena ir ap 210–220 eiro par tonnu, tad šobrīd par bioloģiskajām auzām mēs esam gatavi maksāt pat virs 300 eiro tonnā par veco ražu," stāstīja Amsils.
Veikalos kopumā pārdotais bioloģiskās pārtikas apjoms ir salīdzinoši niecīgs
Savukārt, turpinot par pieprasījumu tieši veikalos, mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone iezīmēja, ka patērētāji no ekoproduktiem visvairāk pērk rudzu maizi, bērnu ēdienu, dārzeņus, augļus, piena produktus, kā arī tādus nišas produktus kā kombuča.
Taču veikalos kopumā pārdotais bioloģiskās pārtikas apjoms ir salīdzinoši niecīgs.
"Protams, šis skaitlis nav milzīgs, jo tie joprojām ir nišas produkti, bet tas skaitlis no visa pārdošanas apjoma – bioloģiskā pārtika svārstās no 1,5 līdz 2 % no visas pārdošanas. Tāpat mēs redzam, ka tendences ir mazliet augšā un lejā, un arī šeit 2022. gadā ir bijis kritums, jo, kā zinām, ekonomiskā situācija mums nepalīdzēja šajā ziņā," atzina Pētersone.
Biozemnieki grib meklēt risinājumus, nevis protestēt
Pērn un šogad bijuši vērienīgi zemnieku protesti par daudziem sasāpējušiem jautājumiem, bet Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas zemnieki protestos nepiedalījās.
Organizācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka arī šajā jomā netrūkst tirgus izaicinājumu, bet, viņaprāt, problēmām jāmeklē risinājumi sarunās.
"Laika apstākļiem lauksaimnieki spēj pielāgoties, un arī tā lauksaimniecības politika būtu sakārtojama diskusijās, bet
svarīgākais ir tas, lai lauksaimnieki saņemtu godīgu samaksu par savu saražoto produkciju.
Un tas ir tas, kas spilgti parādījās pērn, kad visa inflācija iet uz augšu, visas izmaksas pieaug, bet lauksaimnieks par savu produkciju saņem ievērojami zemāku samaksu un tā pat kritās," pauda Norkārklis.
"Šis patiesībā ir viens no atslēgas punktiem. Kāds risinājums? Droši vien ir jābūt efektīvākiem, jākooperējas, jādomā, ko mēs ražojam, un jāstiprina pārstrāde, bet, protams, arī politiski jāiesaistās valdībai, Zemkopības ministrijai ieviešot "No lauka līdz galdam" stratēģijā vienu no prioritārajiem punktiem, ka lauksaimnieks šajā pārtikas ķēdē saņem godīgu samaksu par savu produkciju," sacīja Norkārklis.
Patlaban kopumā Latvijā darbojas teju 4000 sertificētas bioloģiskās saimniecības, kuras kopumā apsaimnieko aptuveni 300 000 hektāru.
Bioloģisko zemnieku konferencē ievēlēta arī jauna valde, un organizāciju turpmāk vadīs Raivis Bahšteins.
