Salaspils reaktorā plāno steidzamus remontdarbus; demontāža neskaidrā nākotnē

 Sabiedrības un valdības aizmirstais Salaspils kodolreaktors ticis pie finansējuma, lai paveiktu steidzamākos remontdarbus, vienlaikus tā administrācija neslēpj - potenciāli bīstamajam objektam nepieciešams daudz līdzekļu, bet atbalsts jau vairākus gadus nav ticis saņemts.

Otrdien Ministru kabinets (MK) atbalstīja rīkojumu, ar kuru Salaspils kodolreaktoram piešķirs 119 tūkstošus eiro. Šī nauda, kas jāapgūst līdz gada beigām, jāizmanto radioaktīvā ūdens tvertņu remontam. Stāvoklis, kādā atrodas zemē ieraktās tvertnes, nav pārbaudīts jau kopš sešdesmitajiem gadiem, un kodolreaktora darbinieki atzīst, ka avārijas gadījumā piesārņotais ūdens nonāktu Mazajā Juglā un pēc tam arī Baltijas jūrā.

Salaspils kodolreaktora kompleksā tiek izmantotas tikai atsevišķas telpas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu reaktora monitoringu un nepieļautu, lai piesārņojums nenonāktu apkārtējā vidē. Aģentūra BNS pārliecinājās, ka pārējās telpās valda postaža un pamestība. Savukārt tās ēkas sienās, kur izvietots reaktors, redzamas vairākas pamatīgas plaisas. Reaktora administrācijai finanšu līdzekļu nepietiek pat sienas remontam.

Patlaban Salaspils reaktoru apsaimnieko Latvijas Universitāte (LU), kas ar laiku reaktora teritorijā iecerējusi izveidot ciklotrona centru. Tā izveide gan ir iekavējusies, līdz netiks pabeigta reaktora demontāža. Gadā reaktora uzturēšana LU izmaksājot aptuveni 200 tūkstošus eiro.

Valdības piešķirtais finansējums pašlaik esot pietiekams, lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni objektā un maksimāli novērstu šķidro radioaktīvo atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē,  sacīja Salaspils reaktora administrators Jānis Rudzītis.

Paredzēts, ka par piešķirto finansējumu vienas tvertnes šķidros radioaktīvos atkritumus iepakos dubultkonteineros. Darbu laikā 100 litru plastmasas muca ar šķidriem radioaktīviem materiāliem tiks ievietota 200 litru metāla mucā. Pēc tam notiks abu tvertņu šuvju hermētiskuma pārbaude un nepieciešamie remontdarbi.

Tvertnes nav pārbaudītas kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad reaktors tika uzbūvēts. Līdz ar to darbu laikā tvertnes tiks arī apsekotas, lai noskaidrotu iespējamo vides apdraudējumu. Tā kā finansējums jāapgūst līdz šā gada beigām, darbi tiks sākti nekavējoties un īstenoti atbilstoši saspringtam grafikam.

Saskaņā ar MK noteikumiem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram ir jāinformē iedzīvotāji un vietējā pašvaldība par paredzamo kaitējumu iedzīvotāju veselībai un iespējamiem aizsardzības pasākumiem, ja cēzija-137 īpatnējā radioaktivitāte dzeramajā ūdenī ir lielāka par 0,1 bekakerelu (Bq) litrā. Savukārt tvertnēs glabājas ūdens ar cēzija-137 aktivitāti 700 Bq/l, tādējādi pārsniedzo līmeni septiņus tūkstošus reižu.

Rudzītis  uzsvēra, ka normālā režīmā šāda objekta apsaimniekošana izmaksā vairākus simtus tūkstošus eiro gadā. Tā kā valsts finansējums nebija pieejams, tika meklēti varianti, kā ietaupīt. Atsevišķos korpusos atslēgta apkure un elektroenerģijas piegāde. Savukārt darbinieki pārcēlās uz Rīgu. "Sākot no 2012.gada, nauda nav tikusi piešķirta pat reaktora uzturēšanai, un apsaimniekošanas izmaksas sedz Latvijas Universitāte, kas iecerējusi šo vietu attīstīt tālāk," norādīja Rudzītis.

Pirms vairākiem gadiem - 2008.gadā - Salaspils kodolreaktora izlietoto kodoldegvielu izveda uz Krieviju. Noslēdzoties šim procesam, tika plānots veikt reaktora demontāžu. Sākotnēji bija paredzēts, ka demontāža tiks pabeigta piecu gadu laikā - sākot 2009.gadā un pabeidzot 2013.gadā. Tomēr ekonomiskās krīzes laikā demontāžas sākšana tika atlikta par diviem gadiem, cerot to sākt 2011.gadā un pabeigt 2015.gadā.

Darbi gan nesākās, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nevarēja nodrošināt finansējumu reaktora demontāžai no valsts budžeta ne 2011.gadā, ne arī turpmākajos. Arī šobrīd VARAM nespēj atrast līdzekļus reaktora demontāžai valsts budžeta ietvaros, paskaidroja reaktora administrācija.

Rudzītis pastāstīja, ka 2008.gadā principā viss bija sakārtots. "Bija Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra, kas atbildēja gan par bīstamajiem atkritumiem Latvijā, gan par radioaktīvajiem. Aģentūra apsaimniekoja gan Salaspils reaktoru, gan bīstamo atkritumu novietnes Latvijā. Krīzes laikā šī aģentūra tika apvienota ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, izveidojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kas pārņēma visas saistības. "Taupības režīma laikā bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūrā no vairāk nekā 50 darbiniekiem palika tikai 20 un sākās ietaupīšana uz objekta [Salaspils kodolreaktora] apsaimniekošanu," paskaidroja Salaspils reaktora administrators.

Runājot par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu, reaktora administrators norādīja, ka iepriekšējos gados VARAM ierēdņi stāstījuši, ka šādam objektam struktūrfondu finansējums nepienākas. Tomēr vēlāk izrādījies pretēji, taču ES struktūrfondu plānošanas periods ir jau beidzies. "Līdz ar to - tuvākos 2,5 gadus mēs nevaram saņemt finansējumu," atzina Rudzītis. Administrators pauda cerību, ka valdība tomēr sapratīs, ka šim objektam jāpievērš lielāka uzmanība.

Sākotnēji demontāžas projektam bija paredzēts izlietot aptuveni 6,12 miljonus latu jeb 8,7 miljonus eiro. Pēc VARAM uzaicinājuma Latvijas Universitāte iesniedza pētījumu, kurā tika aktualizētas izmaksas demontāžas projektam, paredzot demontāžai izlietot 5,45 miljonus eiro un paveikt demontāžu četru gadu laikā. Pašlaik kodolreaktorā strādā desmit cilvēku, kuru uzdevumi ir saistīti ar reaktora un apkārtējās vides monitoringu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti