Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzskata, ka paviljonu vajadzētu saglabāt: "Ideālais jau būtu, ja to varētu mēģināt atjaunot līdzīgā veidā. [..] Konstruktīvā sistēma, viņai ir zināma vērtība, un tā ir jāsaglabā."
Savukārt Rīgas domē norāda, ka papildu pienākums atjaunot ne tikai vēsturisko ēku, bet arī sakņu paviljonu varētu samazināt iespējamo nomnieku interesi par objektu. "Ja mēs sākam runāt par nojaukšanu, tad tas ir cits projekts. Bīstamo konstrukciju demontāža un vārdi likumā paredzētā kārtībā, tas mazliet neiet. Likumā nav atrunāta bīstamās konstrukcijas demontāža. Tāpēc nevar mani kritizēt, īpašuma departamentu, neskatoties, ka ir tāda vēlme," saka Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Viņš uzsver – atšķirībā no nojaukšanas, demontāža inspekcijā nav jāskaņo. Tās pārstāvji domā citādāk. Jebkurā gadījumā mums šāda dokumentācija ir jāizskata, jo šī ir aizsardzības zona. Labi, atļauja nav nepieciešama, bet mums ir jāredz, kuras ir bīstamās konstrukcijas, kas primāri jādemontē," norāda Asaris.
Pašvaldība gan tagad sola iesniegt dokumentus inspekcijā, taču atzīst – kavēties ar darbiem nevarot, jo sakņu paviljona jumts ir bīstams. Pagājušā gada 1950. gados būvētais Āgenskalna sakņu paviljons stāv neizmantots kopš 2014. gada. Ilgstoši tam ir tecējis jumts, tādēļ arī ieliekušās jumta sijas. Pagaidām tās ir nostiprinātas ar šādām te pagaidu koka konstrukcijā, tomēr turpinoties demontāžas darbiem arī tās tiks nojauktas.
Taču viedokļi par to, cik lielā mērā un kas jādemontē, abām pusēm atšķiras. "Ideālais jau būtu, ja to varētu atjaunot (..) līdzīgā veidā. Jautājums, protams, ir par to savienojumu, vai tas ir nepieciešams, vai nē, bet šī konstruktīvā sistēma, viņai ir zināma vērtība, un tā ir jāsaglabā," bilst Asaris.
Burovs gan uzskata, ka jānojauc arī šī būve. Ja to līdz ar vēsturisko tirgus ēku liktu atjaunot jaunajam nomniekam, to interese par sadarbību ar pašvaldību krasi saruktu. "Mēs dažreiz valsts, pašvaldības pārstāvji domājam, ka tiem tiem uzņēmējiem ir tik viegli atrast vienu otru miljonu?! [..] Es baidos tikai par vienu – vai saliekot kopā visus saskaitāmos investors neaizies no šejienes prom," saka Burovs.
Pirmdien, 26.martā, inspekcijas un pašvaldības pārstāvji apmeklēja tirgus teritoriju, lai uz vietas iepazītos ar situāciju. Patlaban tur notiek iepriekšējā tirgus nomnieka SIA “Rovex” būvēto kiosku demontāža.
Sakņu paviljons atrodas Āgenskalna tirgus centrālās ēkas kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, un bez saskaņojuma ar VKPAI nekādus demontāžas darbus tur veikt nedrīkst. Taču no inspekcijas Rīgas nodaļas vadītāja Asara teiktā vēl nav skaidri saprotams, vai pieminekļu sargi Rīgai ļaus nojaukt paviljona koka jumtu.
Stingrāka nostāja ir arhitektam un biedrības «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvim Oto Ozolam. Viņš Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arhīvā atradis Grigorija Akmoļinska 1959.gada uzņemtu attēlu ar sakņu paviljonu. Līdz mūsdienām tas ir saglabājies pilnībā, un Ozols to sauc par vērtīgu 20.gadsimta vidus arhitektūras paraugu, kuram nav līdzīgu Latvijā.
Arhitekts Ozols koka konstrukcijas paviljonu raksturo kā elegantu, lakonisku, labi pārdomātu un funkcionālu arhitektūru. Ēka ir ar milzīgām jumta pārkarēm, kas veiksmīgi tika izmantotas āra tirdzniecībai. Paviljons veiksmīgi papildinot tirgus kompleksu. Turklāt ēku iespējams arī iestiklot.
KONTEKSTS:
Kultūras pieminekļu sargi svētdien, 23.martā, likuši Rīgas domei pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona nojaukšanas darbus. Tāpat arī rīdzinieki cēluši trauksmi par ieceri nojaukt tirgū esošo sakņu paviljona ēku, kam ir vēsturiska nozīme.
Rīgas domes Īpašuma departamenta nolīgta tehnika marta otrajā pusē sākusi demontēt padomju laikā ap vēsturisko tirgus namu uzceltās ēkas. Tas satraucis Āgenskalna iedzīvotājus, bet domē norāda, ka darbi sen ieplānoti. Tāpat dome arvien gaida potenciālos tirgus nomniekus, kuru interese pagaidām gan ir visai necila. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 11. maijam.
