Kultūras pieminekļu sargi liek pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona nojaukšanas darbus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kultūras pieminekļu sargi liek Rīgas domei pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona nojaukšanas darbus.

Tā kā Āgenskalna tirgus centrālajai ēkai kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir noteikta aizsardzības zona, bez saskaņojuma ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju nekādus demontāžas darbus tur veikt nedrīkst. Taču Rīgas dome, kas pirms nomnieka atrašanas nu tirgus apkārtni atbrīvo no pēdējo desmitgažu uzslāņojuma, par darbiem aizsardzības inspekciju nav informējusi. Virkne rīdzinieku šodien cēluši trauksmi par Rīgas ieceri nojaukt arī tirgū esošo sakņu paviljona ēku, kam ir vēsturiska nozīme.

Šopēcpusdien kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija aicinājusi Rīgas domi nojaukšanas darbus pārtraukt, stāsta Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris:

Jānis Asaris
00:00 / 00:59
Lejuplādēt
''Dokumentālu apstiprinājumu tam, kas tur šobrīd notiek, mūsu rīcībā pagaidām nav. Inspekcija savā laikā ir nosūtījusi Īpašuma departamentam norādījumus par valsts nozīmes kultūras pieminekļa Āgenskalna tirgus izmantošanu un saglabāšanu, runājot par pašu 1911.gadā pēc Šmēlinga projekta celto pamatbūvi. Bet darbība šobrīd notiek aizsardzības zonā, kā mani informēja departamentā - salīdzinoši jaunu, pēc 2001.gada celtu pagaidu ēku demontāža. Pret to mums, protams, iebildumu nebūtu, bet jautājums ir par sakņu paviljonu. Mēs esam aicinājuši telefoniski pārtraukt tajā zonā, kas ir saistīta ar šo kultūrvēsturiski vērtīgo sakņu paviljonu, kamēr nav saskaņota atbilstoša dokumentācija.''

Sakņu paviljons 1959. gadā.
Sakņu paviljons 1959. gadā.

 Iedzīvotāji skumst pēc tirgus

Tirgus nākotni maijā izšķirs jauna izsole, kurā Rīgas dome cer atrast tirgus saimnieku nākamajiem 30 gadiem. Pagaidām izsolei neviens pretendents nav pieteicies.  Bet apkaimes iedzīvotāji uz būvlaukumu nolūkojas ar skumjām. Viņi palikuši bez savām piena un gaļas sievām. Bet ilggadējās pārdevējas palikušas bez darba un ienākumiem.  

 “Bez tirdziņa mēs pazudīsim, tagad te apkārt ir kā tuksnesī!” saka apkaimes iedzīvotāja Nataļja.

Natalja iekur krāsni, bet pat cauri mazā veikaliņa sienām dzirdams, kā tiek nojauktas tirgus būdas.  Šis troksnis Nataļjai iet cauri kauliem.  Āgenskalna tirgum tuvākajā koka ēkā Bāriņu ielā viņa dzīvo 24 gadus. Savulaik sētā bijis caurums, un uz tirgu gājuši bezmaz čībām kājās.

Nataļja tepat arī strādā – pagrabā ierīkotajā lietotu drēbju veikaliņā. Kopš tirgus slēgts, pircēju arī veikaliņā tikpat kā nav. Nav arī darba bijušajiem tirgotājiem.

Skābas sejas ir arī pārējiem tirgus apmeklētājiem.

“Iedomājieties, visa apkaime taču uz to tirgu gāja. Bet tagad kur? Jābrauc uz Centrāltirgu, lai nopirktu vienu divus tomātus. Jā, var veikalā. Bet tur ir cita cena un cita prece. Te taču tirgoja tie, kuri paši audzēja,” saka apkaimes iedzīvotājs Leonīds.

“Sāksim ar to, ka tas ir vēstures piemineklis. Un mūrnieku mākslas darbs! Un to nedrīkst nenovērtēt,” uzsver Iļģuciema iedzīvotājs Indriķis.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti