Vakariņas Rīgā, bet brokastis Maskavā, Pēterburgā vai Minskā. Šobrīd šādas reklāmas rotā Rīgas centrālo dzelzceļa staciju. Domājams, ka jau pēc dažiem gadiem, iesēžoties vilcienā Rīgā, pasažieri varēsim brokastot Varšavā, Berlīnē vai Helsinkos. Šīs iespējas nodrošinās jaunā dzelzceļa līnija "Rail Baltica 2", kuras virzība beidzot izkustējusies no gadiem ilgās diskusijās.
Šonedēļ Latvijas valdība deva zaļo gaismu kompānijas "Eiropas Dzelzceļa līnijas" izveidei. Tā būs Latvijas puses akcionārs iecerētajā trīs Baltijas valstu dzelzceļa kopuzņēmumā. Lai arī iepriekš "Rail Baltic" kritiķi pauduši bažas, ka šajā maršrutā trūks gan pasažieru, gan kravu, kas tādējādi apgrūtinātu līnijas tālāko uzturēšanu, Satiksmes ministrija ir pārliecināta, ka problēmu nebūs.
Pirms Krievijas krīzes bija aprēķināts, ka 2025.gadā tie varētu būt vairāk nekā 20 miljoni tonnu gadā.
Šobrīd Austrumu-Rietumu koridorā tiek pārvadāti 60 miljoni tonnu, bet tie ir provizoriskie dati un šis kravu apjoms varētu mainīties, bet arī 20 miljoni tonnu, kas tiek prognozētas, ir pietiekoši liels apmērs, lai domātu par šādu dzelzceļa līniju. Tāpat arī pasažieru plūsma," sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība").
Šim viedoklim piekrīt arī satiksmes eksperts Tālis Linkaits. Viņš uzsver, ka Eiropas Savienības ilgtermiņa politika paredz kravu pārvadājumu pārbīdi no autoceļiem uz dzelzceļiem. Agri vai vēlu to darīs arī Latvijā, tādējādi paverot plašākas iespējas kravu pārvadājumiem Ziemeļu-Dienvidu koridorā.
Ja mēs esam braukuši ar mašīnu uz Poliju, mēs zinām, kādas mašīnu plūsmas ir "Via Baltica" maršrutā. Kaut vai daļu šo plūsmu pārliekot uz dzelzceļu, kaut cik atslogosies šī auto maģistrāle," sacīja transporta sistēmu eksperts Tālis Linkaits.
Satiksmes ministrijā norāda, ka līdz šim notikušajās sarunās panākts daudz. Dzelzceļa līnijā tiks iekļauta gan Rīgas lidosta, gan Rīgas brīvosta, kā arī modernizēti sliežu savienojumi ar citām Latvijas ostām. Tas dos iespēju tranzītbiznesa diversifikācijai apstākļos, kas pašlaik ir atkarīgs no Krievijas kravām gadījumos, kad Krievijas un Rietumu attiecības krasi pasliktinās.
"Mēs esam Krievijas kaimiņvalsts, un ļoti daudzus gadus ir izmantots Latvijas tranzīta koridors Krievijas preču pārvadāšanai. Šim projektam ir ne tikai ģeopolitisks mērķis, bet arī ekonomisks - tranzīta plūsmu diversifikācija. Šis ir īstais brīdis, lai projektu aktualizētu un mēs nerunātu tikai par viena veida integrāciju, bet pilnu integrāciju, tostarp dzelzceļa integrāciju ar Eiropas Savienību," sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Tikmēr Linkaits uzsver, ka jaunai dzelzceļa līnijai būs arī militāra nozīme: "Veicot pamatojumu šādas trases izveidošanai, tika ņemts vērā stratēģiskais un ģeopolitiskais aspekts. Ne velti, analizējot situāciju, daži analītiķi norāda, ka pašlaik varētu būt grūtības pārsviest lielus militāros spēkus no Polijas uz Baltijas valstīm. Trūkst veidu, kā to varētu izdarīt. Teorētiski "RailBaltica" būtu viens no šādiem instrumentiem."
"Rail Baltica" izveidi jau nākamnedēļ Baltijas ceļa atceres pasākuma gaitā apspriedīs visu trīs Baltijas valstu premjeri. Ja projekts virzīsies sekmīgi, Baltijas dzelzceļa būvniecību plānots sākt pēc diviem vai trim gadiem.
