Kopš Latvijas un Baltkrievijas diplomātisko attiecību nodibināšanas pagājuši jau 27 gadi. Taču augstākā līmeņa vizītes abu kaimiņvalstu starpā tā arī nav notikušas. Diplomāti sagatavoja augsni, lai šogad aprīlī Rīgā ierastos Lukašenko. Taču Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ Lukašenko vizīte Latvijā tika atlikta. Jaunu vizītes datumu plānots saskaņot diplomātiskajos kanālos.
Vaicāta, vai Latvijai būtu jāpatur spēkā uzaicinājums Lukašenko ierasties vizītē mūsu valstī, Tērauda sacīja: "Manuprāt, šobrīd nav tas brīdis, lai rīkotu tāda līmeņa vizītes ar Baltkrievijas prezidentu.
Tai pašā laikā ir nepieciešams dialogs ar Baltkrievijas varas iestādēm, lai palīdzētu virzīt to, kas notiek Baltkrievijā, demokrātiskās, tiesiskās sliedēs."
Pašlaik Saeimas Ārlietu komisijā apsver iespēju sagatavot īpašu paziņojumu saistībā ar Baltkrievijā notiekošo, teica Saeimas deputāte, izsakot cerību, ka tas notiks ātrāk nekā nedēļas laikā.
Tērauda atzina, ka viņa ir kritiska par to, ka "mēs esam bijuši lēni lēmumu pieņemšanā par stingrākiem soļiem."
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēma 80,08% atbalstu, bet viņa galvenā konkurente, opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska – 10,9%.
Otrdien, 11. augustā, izplatītajā Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja Žuzepa Borela paziņojumā minēts, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas. Piektdien, 14. augustā, sasaukta ES Ārlietu padomes ārkārtas sanāksme, kur tiks apspriesti steidzami jautājumi, kuru vidū ir situācija Vidusjūras austrumu daļā, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un notikumi Libānā.
