ES ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē piektdien pārrunās situāciju Baltkrievijā

Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs paziņojis, ka piektdien, 14. augustā, sasauks Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmi, kur tiks apspriesti steidzami jautājumi, kuru vidū ir situācija Vidusjūras austrumu daļā, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un notikumi Libānā.

Aicinājumu sarīkot šādu sanāksmi, lai apspriestu situāciju Baltkrievijā, pirmā izteica Polija, kurai pievienojās arī citas valstis.

Otrdien, 11. augustā, izplatītajā ES augstā pārstāvja paziņojumā tika minēts, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.

Viņš sacīja, ka bloks izvērtēs savas attiecības ar Baltkrieviju, un, iespējams, "īstenos pasākumus pret tiem, kas atbildīgi par vardarbību, nepamatotajām aizturēšanām un vēlēšanu noteikumu falsificēšanu".

KONTEKSTS:

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti, ko paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija, liecina, ka ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēma 80,23% atbalstu, bet viņa galvenā konkurente, opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska – 9,9%. Svētdienas vakarā pēc oficiālās vēlētāju aptaujas datu paziņošanas cilvēki izgāja ielās, protestējot pret rezultātu, kas opozīcijas ieskatā ir viltots.

Tihanovska Centrālajā vēlēšanu komisijā ir apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus un aicinājusi veikt atkārtotu balsu pārskaitīšanu. Viņas komanda arī norādījusi, ka protesti būtu jāturpina, taču tiem ir jānotiek mierīgi, savukārt ar varas iestādēm būtu jāuzsāk dialogs par eskalācijas mazināšanu. Reaģējot uz plašajiem protestiem, Lukašenko paziņojis, ka atbilde būs adekvāta, bet valsti saraut gabalos neviens nepieļaušot. 

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") kopīgās Igaunijas, Somijas un Polijas ārlietu ministru preses konferences laikā otrdien, 11. augustā, pauda, ka ES sankciju noteikšana pret Baltkrieviju nozīmētu pilnīgu tās ieraušanu Krievijas ietekmes sfērā, kas radītu zināmas problēmas. Baltijas, Polijas un Somijas ārlietu ministri uzskata, ka "vēl visi diplomātiskie ceļi nav izsmelt".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti