Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātu nosauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Ar grozījumiem funkciju paredzēts nodot Tieslietu padomes kompetencē. Iecerēts tās paspārnē veidot speciālu komisiju, kā arī paplašināt amata pretendentu loku.
Par šiem priekšlikumiem iebildumus jau ir cēlis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Tieslietu padome, kura atbalsta loka paplašināšanu ar prokuroriem un tiesnešiem, bet ne ar advokātiem un mācībspēkiem.
Saeimas komisijas deputāti kvoruma trūkuma dēļ trešdien gan nekādu lēmumu nepieņēma. Komisijas deputāts Jānis Ādamsons ("Saskaņa") sacīja, ka nesaprot, kāpēc šie grozījumi tiek virzīti tādā steigā.
KONTEKSTS:
Tieslietu padome pirmdien, 16.decembrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem plānots ģenerālprokurora izraudzīšanos uzticēt Tieslietu padomei, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājam vienpersoniski, kā tas bija līdz šim. Tomēr padomes pārstāvji, vairākas stundas diskutējot, iebilda pret vairākiem TM piedāvājumu, tostarp neatbalstot ieceri paplašināt personu loku, kuri varētu pretendēt uz ģenerālprokurora krēslu.
Ģenerālprokurors Kalnmeiers piedāvāto jauno kārtību sauca par politiski motivētu. Bet Ģenerālprokurora padome iebilda pret piedāvāto ģenerālprokurora amata kandidāta atlasi un izvirzīšanas kārtību. Nākamais ģenerālprokurors Saeimai amatā būs jāieceļ pēc pusgada. Kalnmeieram, kurš šajā amatā ir jau otro termiņu, likums uz to pretendēt vairs neļauj.
