Komisijas deputāti paziņojumā aicina Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Ārlietu komisija paziņojumā atzīmējusi, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 24. februārī 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti. Šajā laikā virknē cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos vēstīts par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām, pausts paziņojumā.

Mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai Krievijas spēku veiktais raķešu uzbrukums Odesas ostai 23. jūlijā demonstrēja tās nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti turpināja padziļināt globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē, norādījuši komisijas deputāti. 

Saeimas Ārlietu komisija paziņojumā norādīja, ka Krievija izmanto ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Deputāti atzinuši Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti, un aicina citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu. 

Parlamentārieši kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. 

Paziņojums tika pieņemts faktiski bez iebildumiem. Vienīgais priekšlikums nāca no deputāta Nikolaja Kabanova (“Saskaņa”). Viņš norādīja: “Es piedāvāju vairāk tādu neitrālu redakciju, kur rakstīts, ka notika traģēdija un gāja bojā cilvēki, jo pašlaik izmeklēšana vēl notiek un nav īstenībā skaidrs, kas bija iemesls šim sprādzienam un ugunsgrēkam. Daļēji komisijas biedri man piekrita, un tur būs mazliet cits teksts, nevis par raķetēm.”

Paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu, Saeimas Ārlietu komisija vienojās virzīt paziņojumu izskatīšanai tuvākajā Saeimas sēdē. Sēdes laikā deputāts Atis Lejiņš (“Jaunā Vienotība”) pieļāva, ka tas varētu notikt 11. augustā. 

Ja šāds paziņojums tiktu pieņemts Saeimas plenārsēdē, tas varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības līgumus, tostarp līgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu. “Jautājums, vai šajos apstākļos, vai tiešām mūsu iestādes sniegs informāciju terorismu atbalstošai valstij,” piebilda komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.