Ziņotājs par likumprojektu, deputāts Ringolds Balodis (NA) uzsvēra, ka komisija ir diskreditējusi sevi, kavējot termiņus un iztērējot daudz naudas. Kiršteins piedāvāja veidot Nacionālās atmiņas institūtu, kurā pētniecība varētu notikt. Uz to Balodis norādīja, ka šādi lēmumi jau būs nākamās valdības kompetencē.
Kiršteins uzsvēra, ka kartiņas pašas par sevi neko nenozīmē. Esot jāpēta aģentu sniegtie ziņojumi un jāsalīdzina ar reģistrācijas žurnālu.
Vairāki deputāti debatēs aicināja ātrāk attaisīt "čekas maisus" un pragmatiski tikt galā ar likumprojekta pieņemšanu. Deputāts Arvīds Ulme (Zaļo un Zemnieku savienība) atgādināja, ka padomju spēki, atstājot Latviju, atstāja šeit to, ko gribēja atstāt.
"Mēs gadiem ņemamies ar mums pamestiem kauliem un izliekamies, ka tie ir ļoti svarīgi. Vajadzētu tos sadedzināt Doma laukumā, un tad tiešām būtu miers," teica Ulme. Viņš Saeimas deputātus uzrunāja, jo tika runāts, ka Ulmes vārds atrodas "čekas maisos".
Deputāti lēma turpināt likumprojekta virzību un atbalstīt daļas VDK dokumentu publicēšanu Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā.
Parlamentā informēja, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk plānots publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Latvijas Nacionālajam arhīvam būs jāveic sistemātiska dokumentu izpēte, atlase un apstrāde, kā arī jāpievieno paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. Publicētajām ziņām būs informatīvs raksturs.
Likumprojekts noteic, ka personas vārds, uzvārds, sociālais stāvoklis, nodarbošanās, etniskā izcelsme, piederība politiskām organizācijām vai arodbiedrībām, kā arī adrese dokumenta sastādīšanas brīdī ir publicējami dati.
Nosakot VDK dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likumprojekts paredz, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kuri nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kas nav VDK darbinieki, informatori, valsts un padomju institūciju amatpersonas.
Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām, paredz likuma grozījumi.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Lai grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā lasījumā.
