Par Kariņa demisijas pieprasījumu nobalsoja 33 Saeimas deputāti. Tie ir visi “Saskaņas” un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, ārpusfrakciju deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko, kā arī tā sauktā partijas “KPV LV” iekšējā opozīcija – Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Iveta Benhena–Bēkena balsoja pret demisiju. 58 deputāti balsoja pret.
Pēc šī lēmuma premjers pateicās tiem Saeimas deputātiem, kuri viņu atbalstīja, un minēja, ka valdība turpinās strādāt, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas valstī.
Asu kritiku valdībai veltīja viens no pieprasījuma iesniedzējiem, ārpusfrakciju deputāts Aldis Gobzems. Viņš valdību kritizēja gan par uzņēmējdarbības vides neuzlabošanu, gan Valsts ieņēmuma dienesta “represīvajām darbībām”, gan par nespēju samazināt valsts pārvaldes aparātu, un secināja, ka šajā pārvaldes modelī “nodokļu maksātāji ir vergi uzburbušajā valsts pārvaldes aparātā”, gan “bezkompromisa tiesiskuma” principu ignorēšanu, par OIK neatcelšanu, un arī par veselības aprūpes nozares vadību, kā arī nepietiekamu pievēršanos demogrāfijas jautājumiem.
“Saskaņas” frakcijas vārdā deputāts Valērijs Agešins savukārt atgādināja, ka valdība nepildīja Saeimas uzdevumu atcelt OIK, kas bija arī vairāku politisko spēku priekšvēlēšanu solījums.
Agešins sacīja, ka Latvijā izveidojies paradums pirms vēlēšanām solīt visu, kas ienāk prātā, un tad izlikties, ka tā bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika. “Kuri solījumi tiks pildīti un kuri ne?” retoriski jautāja Agešins.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis norādīja, ka parlamentārajā valstī izpildvarai jāpilda Saeimas lēmumi, turklāt liela daļa koalīcijas deputātu paši atbalstījuši aicinājumu valdībai atcelt OIK.
Tikmēr Kariņš vēlreiz apliecināja valdības apņemšanos strādāt, lai atceltu obligāto iepirkuma komponenti. Taču, kā izteicās valdības vadītājs, apturēt OIK ar „stopkrānu” būtu neprāts, jo tad celtos cenas par elektroenerģiju un siltumenerģiju.
Lai arī balsu vairākums ir pietiekams Kariņa valdības atbalstam, tomēr šī balsojuma dēļ vairāki vadošās koalīcijas deputāti bija spiesti pārtraukt komandējumu un atgriezties no tā ātrāk.
Kariņš ceturtdien atradās Briselē un viņam bija plānots tālāk doties uz Dubrovnikiem, kur notiks Ķīnas un 16 Eiropas valstu vadītāju ikgadējās tikšanās. “Tiks visi, es vienīgais premjers netikšu, jo man tagad jādodas uzrunāt Saeimas opozīcija par demisijas pieprasījumu,” iepriekš Latvijas Radio norādīja Kariņš.
Pēc viņa lūguma šī jautājuma izskatīšana arī tika atlikta līdz pulksten 15.00.
KONTEKSTS:
Demisija pieprasīta, jo deputāti uzskatīja, ka valdība neizpildīja Saeimas uzdevumu likvidēt obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK līdz marta beigām. Kariņš savukārt uzsvēra, ka OIK jeb subsīdijas elektroenerģijai ir jālikvidē - tas tiks izdarīts, taču tiesiskā ceļā.
Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, ZZS, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.
Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.
