Ar likumu plānots tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz šīs valsts gaidāmajai izstāšanās no ES būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā nodrošināt labvēlīgu attieksmi attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem.
Saeimas pieņemtais likums regulē kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus.
Likums nosaka arī, kā turpmāk nodrošināmas Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālie pabalsti, kā arī kādā kārtībā veicama valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz tās izstāšanās no ES un arī pēc tam dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.
Tāpat ar likumu regulēti jautājumi, kas skar kārtību, kādā piešķirt un izmaksāt Latvijas valsts pensijas, tiesības studēt augstskolā, kā arī Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un citus. Likums paredz arī to, kā turpināma tiesiskā sadarbība starp Latviju un Apvienoto Karalisti.
Paredzēts, ka tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā, kā arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā, kas paredz precizēt tiesisko regulējumu par legalizācijas prasībām publiskiem dokumentiem, kas izsniegti Apvienotajā Karalistē, lai arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tiktu saglabāta šobrīd spēkā esošā kārtība. Kā uzsvērts anotācijā, Ārlietu ministrija nav identificējusi būtiskus riskus, kas būtu par iemeslu Apvienotās Karalistes izdoto dokumentu legalizācijas prasības atjaunošanai.
Grozījumi cita starpā atvieglos Latvijas diasporai aktuālu jautājumu risināšanu, piemēram, bērna reģistrēšanu pilsonībā, atbrīvojot personas no Apvienotajā Karalistē izdotu publisku dokumentu legalizācijas prasības, lai tos izmantotu Latvijā, norādīts anotācijā.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kā arī izmaiņas Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, lai nodrošinātu atvieglojumus arī divējāda lietojuma preču tranzītam uz Apvienoto Karalisti vai otrādi.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstīja izstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzis iespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.
