Debatēs visvairāk apspriestie jautājumi bija atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju un Latvijas drošības stiprināšana.
Šis ir jau otrais gads, kad Saeimas ārpolitikas debates notiek Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā apstākļos. Tāpēc neizbrīnīja, ka ārlietu ministrs Kariņš savā runā lielāko uzsvaru lika tieši uz karu Ukrainā un to, kā mēs varam palīdzēt Ukrainai uzvarēt.
Kariņš uzteica to, ka Latvijas politiķi un iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem iekšējiem ķīviņiem, ir saglabājuši ārpolitisko vienotību, lai diplomātiski, militāri, ekonomiski, un arī tīri cilvēcīgi palīdzētu Ukrainai un tās iedzīvotājiem šajā grūtajā laikā.
"Kad esam vienoti, mūsos ir milzu spēks. Šobrīd mums ir vienotība ārpolitikā, turēsim to arī uz priekšu," teica Kariņš.
Līdzīgu domu savā uzrunā pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), secinot, ka ārpolitikas jomā Latvijas sabiedrība ir vienota.
"Agresorvalsts mērķis ir mēģināt šķelt mūs, likt šaubīties par mūsu pašu un NATO spēju aizsargāt Latviju," teica Mieriņa, aicinot nepakļauties šādiem centieniem.
Kariņš pavēstīja, ka militāristiem ir plāni Latvijas aizsardzībai, bet civilistiem un politiķiem nevajadzētu bez īpašas vajadzības jaukties lietās, kurās pašiem nav saprašanas.
Ārlietu ministrs sacīja, ka Kremļa propaganda pašlaik visiem spēkiem cenšas radīt iespaidu, ka Rietumi ir sašķelti, ka Krievija uzvarēs karā Ukrainā un ka pretestībai nav jēgas. Kariņš uzsvēra, ka tie ir meli un blēņas.
"Mēs neesam ne sašķelti, ne nespēcīgi, kā mums cenšas iestāstīt. Mēs, Latvija, stāvam kopā ar mūsu Rietumu sabiedrotajiem un mums, protams, vēl ir darāmi darbi, bet pilnīgi noteikti mūsu spēkos ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā," teica Kariņš.
Viņš pauda pārliecību, ka Rietumu pasaule kopīgiem spēkiem var ierobežot Krieviju, lai tā nekad vairs neuzbrūk nekur Eiropā.
Mieriņa norādīja, ka Latvijas aizsardzība pašlaik sākas uz Ukrainas un Krievijas frontes līnijas. Viņa aicināja darīt vairāk Ukrainas uzvaras tuvināšanai un arī vairāk prasīt no sabiedrotajiem.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atzina, ka "nogurums no kara" ir privilēģija, ko var atļauties tikai mierā dzīvojošas sabiedrības.
"Ja esam ieinteresēti globālajā stabilitātē, mums jāierobežo, jāiegrožo un jāaptur esošie un potenciālie, nākamie agresori. Nevajadzētu viņiem pārdot virvi, kurā viņi centīsies mūs pakārt," teica Kols.
Kariņš uzsvēra, ka dalība Eiropas Savienībā un NATO ir pamats tam, ka mēs dzīvojam mierā un drošībā.
Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka jaunie NATO aizsardzības plāni paredz Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža un pirmā mūsu zemes centimetra.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka drošības riski ir pieauguši, bet vienlaikus mūsu drošība ir arī būtiski stiprināta. Mēs esam daudz stiprāki, nekā bijām pirms trim vai pieciem gadiem," teica Mūrniece.
Taču viņa brīdināja, ka Latvijas rīcībā nav desmit gadu, lai izveidotu Baltijas aizsardzības līniju (šonedēļ aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") izteicās, ka aizsardzības līnijas būvēšana varētu turpināties tik ilgi).
"Šis darbs jādara ātrāk; jākustas straujāk," spriež Mūrniece, kura aizsardzības ministra amatā darbojās pirms Sprūda.
Sprūds savā runā uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi aizstāvēt Latviju.
"Kopā ar sabiedrotajiem mēs esam gatavi visiem iespējamiem scenārijiem," pavēstīja Sprūds. "NATO ir spējusi aizsargāt savas dalībvalstis jau 75 gadus un turpinās to darīt."
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzrunā Saeimas deputātiem secināja, ka Latvijas ārpolitika nes augļus, jo mums rodas arvien jauni sabiedrotie.
Viņa norādīja, ka Kanāda apņēmusies palielināt NATO spēkus Latvijā līdz brigādes līmenim; tāpat liels ieguldījums Latvijas drošībā ir Somijas un drīzumā arī Zviedrijas pievienošanās NATO.
"Latvija pirmajā vietā" frakcijas līderis Ainārs Šlesers aicināja veicināt arī ASV biznesa investīcijas Latvijā, jo tas stiprinātu Latvijas drošību.
Šlesers apgalvoja, ka Ukraina pilnīgi noteikti ir jāatbalsta, tomēr tajā pašā laikā esot jāceļ mūsu pašu labklājība, strādājot visiem kopā, lai Krievijai nebūtu iemesla teikt, ka Latvija ir neizdevusies valsts.
"Tas, ko vēlos teikt – vienīgā garantija mūsu labklājībai ir tad, ja mēs būsim bagāta un attīstīta valsts," teica Šlesers.
Viņa partijas biedre Ramona Petraviča aizstāvēja neseno Saeimas deputātu grupas vizīti Ķīnā: "Ja visas vizītes būtu tik ražīgas kā mūsu vizīte Ķīnā, no Latvijas ārpolitikas būtu pilnīgi cits ieguvums."
"Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs norādīja, ka iekšpolitika ir cieši saistīta ar ārpolitiku un pēdējā gada laikā Latvija spērusi būtiskus soļus, tuvinoties Rietumu sabiedroto vērtībām. Kā piemērus viņš minēja Stambulas konvencijas ratificēšanu un viendzimuma partnerattiecību regulējuma pieņemšanu.
"Mūsu drošība ir saistīta ar to, cik ļoti sabiedrotie mūsos redz sevi."
Šuvajevs atgādināja, ka tieši viendzimuma partnerattiecību regulējuma pieņemšanas dienā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteica publisku atbalstu Latvijai.
Congratulations to Latvia for taking an important step forward to pass legislation affording equal protections to all couples. In this historic moment, the United States is proud to stand with you in affirming the dignity of families worldwide.
— Secretary Antony Blinken (@SecBlinken) November 9, 2023
Ministru prezidente Siliņa teica, ka nepieciešams mazināt saites ar noziedzīgajiem Krievijas un Baltkrievijas režīmiem.
Viņa secina, ka jaunais "dzelzs priekškars", kas nolaidies pār Eiropu, ir agresoru un šīs agresijas atbalstītāju izvēle.
Saeimas deputāts Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") izteica gandarījumu, ka šoreiz Latvija ir pareizajā "dzelzs priekškara" pusē.
"Nav jābaidās no tā, ka mēs dzīvojam blakus agresoram. Šoreiz "dzelzs priekškars" ir nolaidies mums otrā pusē.
Mūsu uzdevums ir nevis turēt spraugas šajā priekškarā, bet gan pienaglot to līdz galam. Vienkārši jāaizmirst par jebkādām tirdzniecības attiecībām ar Krieviju," teica Šmits.
Kariņš spriež, ka turpmāka Eiropas Savienības paplašināšana ir Latvijas interesēs, uzņemot ES tādas valstis kā Ukraina un Moldova.
Viņš teica: līdzīgi kā Latvijas pievienošanās ES ir nākusi par labu Vācijas ekonomikai, tā arī ES paplašināšanās uz austrumiem nāks par labu Latvijas ekonomikai. Taču jaunajām dalībvalstīm jāapņemas ievērot Rietumu demokrātiskās vērtības.
Siliņa atzina, ka Latvijas interesēs nav atstāt "pelēkās zonas" Eiropā, kā piemēru minot mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju.
Kariņš norādīja, ka Latvijai ir jāstiprina saites arī ar "globālajiem dienvidiem": Āzijas, Latīņamerikas un Āfrikas valstīm.
Tas, pirmkārt, esot svarīgi, lai meklētu jaunus eksporta tirgus, bet, otrkārt, tas ir jāizmanto, lai izgaismotu šīm valstīm Krievijas zvērības Ukrainā.
"Mēs ejam ar ziņu un skaidrojam, ka Krievijas karš Ukrainā ir tas pats vecais koloniālais karš, kur bijušais kolonizators cenšas atgūt savu zaudēto koloniju," norādīja Kariņš.
Viņš arī mudināja rūpīgi izvērtēt jebkādu sadarbību ar Ķīnu, lai neveidotu jaunu ekonomisko atkarību, līdzīgi kā tas bija ar Krieviju energoresursu ziņā.
Kariņa izvirzītās ārpolitikas prioritātes kritizēja deputāts Didzis Šmits.
"Nesapratne par kopējo ainu mūs noved pie kļūdām ārpolitikas prioritātēs. Viena no augstākajām prioritātēm ir iegūt ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles statusu. Bezjēdzīgs amats bezjēdzīgā organizācijā!"
Arī Šmita kolēģis, Saeimas deputāts Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") veltīja asu kritiku ārlietu ministra Kariņa darbībai un uzsvēra, ka "nav laika lidināties mākoņos".
"Kur beidzas diplomātija, sākas karš, un katra diplomātijas izgāšanās palielina drošības riskus," secināja Viļums.
Līdzīgi par Kariņa darbību izteicās arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova: "Kā mēs visi zinām, aizstāvēt savu valsti īsti nav ministra stilā. Viņa stilā ir lidināties pa pasauli privātā lidmašīnā un stāstīt par to, ka lielākā sabiedrības daļa ir Kremļa aģenti, dēļ kuriem viņam nācās gāzt pašam savu valdību."
